"Ārpus zonas: Polārais loks". Klusums pirms vētras jeb kā slavenības gatavojās ekspedīcijai

Karaļa takas pilnais garums ir 450 kilometru, bet raibā kompānija dosies pa takas ziemeļu posmu – no Abisko ciema līdz Nikkalouktai. Kopā tas ir aptuveni 120 kilometri. Tieši šeit ir iespējams ieraudzīt skarbo Arktikas ainavu, mazos bērzus, ledājus un Zviedrijas augstāko virsotni Kebnekaisi.

Labākais laiks šeit pārgājienam ir jūlija beigas un augusts, jo tad daba vēl vasaras pilnbriedā, naktis nav tik aukstas un laikapstākļi skarbajos ziemeļos ir paredzamāki. Slavenības ceļā dodas septembra sākumā un cer, ka Karalis būs saudzīgs un draudzīgs.

Pirmā raidījuma sērija ir neliels ieskats "klusumā pirms vētras", proti, katrs no pārgājiena dalībniekiem iepazīstina, cik gatavs vai negatavs ir šim piedzīvojumam, un atklāj savas lielākās bailes.

Kristīnei, kā raidījuma un arī ekspedīcijas vadītājai, visvairāk bail no tā, ka kāds no ceļabiedriem un viņai mīļiem cilvēkiem galu galā varētu kļūt par svešinieku. "Man bail, ka man kaut kādā brīdī varētu būt kaut kas fiziski grūti. Visticamāk, būs fiziski grūti. Tie cilvēki, kas ies šajā pārgājienā, daudzi man ir ļoti mīļi, ļoti tuvi, un man ir bail, ka kaut kas var noiet greizi, ka viņiem var ļoti nepatikt un viņi pēc tam vairs ar mani vairs negribēs runāt. Es negribu, lai tā notiek. Lūdzu, runājiet ar mani."

Kaspars Breidaks norāda – viņam raizes rada, kādas "sejas" rādīs līdzgaitnieki grūtākajos brīžos. "Lielā mērā visi komandas biedri ir zināmi, bet ekstremālos apstākļos mēs mēdzam mainīties un rādīt kaut ko tādu, ko citi negaida, – no tā man mazliet bail. Domāju, ka tas arī būs visgrūtākais."

RojsRodžers pretstatā visiem citiem pārgājiena dalībniekiem par bailēm nerunā, bet gan teic, ka piedzīvojumam ir gatavāks kā jebkad. "Viss ir sakārtojies tā, ka es, man liekas, neesmu bijis vēl gatavāks šim momentam. Tāda sajūta, ka es visu šo gadu esmu trenējies tieši šim – 11 mēnešus es eju uz sporta zāli trīs reizes nedēļā."

Baiba Sipeniece-Gavare izteic bažas par savu fizisko sagatavotību – jā, par sprotu neko negribētu zināt, bet sporta zāli apmeklē, tomēr gadīties var visādi. "Man no daudz kā ir bail. Vispirms man bail, ka mans ķermenis kādā mirklī var pateikt: "Nē, viss!"

Kristaps Zvejnieks ar visplašāko sportista pieredzi no visiem kompānijas dalībniekiem visvairāk baidās no tulznām. "Šādā pārgājienā es noteikti neesmu bijis. No kā man ir bail? Laikam dabūt tulznu pirmajā dienā – tas nebūtu forši."

Mūziķe Būū dienu pirms pārgājiena mēģinājusi samanifestēt to, ka gājēji ceļā satiks stirniņas. Vai tas notiks? To vēl rādīs laiks. Taču viņa noteikti nevēlas gūt kādu traumu, kas citiem ceļa biedriem viņu padarītu par apgrūtinājumu. "Ir divas lietas, kas mani biedē. Viena – ja es gūšu kādu traumu… Zinu, ka esmu gana spējīga, lai varētu noiet pārgājienu, bet, ja nu gadījumā ar mani notiek kāda trauma… Negribu nevienu traumu, negribu, lai manis dēļ notiktu kāda bremzēšanās. Un Otra lieta – esmu ļoti nepacietīga, un nezinu, kā tikšu galā, ja kāds ies ritīgi lēni."

Reperis Prusax, šķiet, ir vienīgais no kompānijas, kurš nekad nav gājis pārgājienā un arī gulējis teltī. Viņa lielākās bažas arī ir saistītas ar to – nezināmo. "Es nekad dzīvē neesmu bijis pārgājienā, tāpēc esmu ritīgi sabijies par šo. (..) Ja godīgi, [man visvairāk bail] no gulēšanas naktī teltīs. Kristīne teica, ka būs ļoti auksti. Man ļoti nepatīk aukstums."

Savukārt Tomass Pildegovičs, domājot par lielākajām raizēm, atmiņā atsauc kādu viņa tēva reiz doto ieteikumu: " Viens padoms, ko man tēvs ir devis, – nekad nepreci dāmu, pirms neesat kopā izgājuši cauri grūtībām. Es varbūt neplānoju precēt nevienu no pārējiem šī brauciena dalībniekiem, bet mani visvairāk biedē, kādu seju viņi parādīs otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā ekspedīcijas dienā, kad sāksies īstās grūtības."

Kā slavenībām ies 120 kilometrus garajā ceļā, un vai tiešām neviena glābšanai nebūs jāsauc helikopters? To lūko noskaidrot jaunajā ekspedīcijas raidījumā "Ārpus zonas: Polārais loks" no 3. februāra sestdienās pulksten 19.20 kanālā TV3.