Marta Ančereviča godīgi atklāj, ka nav gaidījusi, ka tiks pusfinālā. Saņemot ziņu par pusfinālu, viņa lēkājusi, priecājusies un zvanījusi draugam. Tad aizgājusi uz zāli un sākusi veidot priekšnesumu, sākumā, domājot par rekvizītiem, kas paņemti no studijas.
Sākumā Marta piemeklējusi mūziku pie kuras dejot, tad domājusi par rekvizītiem, sākusi improvizēt ar kustību gar dažādiem objektiem līdz radies priekšnesums.
Marta pastāsta, ka dejotāji visu laiku skatās spogulī, redz mēģinājumos savas kustības un šķiet, ka var labāk, paškritika ir vienmēr.
Šova dalībniece uzsver arī, ka vienam uz skatuves ir grūtāk, nekā grupai, jo ir ļoti spēcīgi jānodejo, lai aizskartu skatītāja sirdis un neapniktu.
Dejotāja priecājas par pusfināla konkurenci, jo tas motivē virzīties tālāk savā attīstībā.
Marta dejā vēlas sasniegt tādu kvalitāti, ka cilvēki skatās un saskata "dejojošas gleznas".
Dons novērtēja priekšnesumu, sakot, ka redz, ka ir ieguldīts milzīgs darbs. Viņš sajutis, kā Marta koncentrējas uz katru kustību.
Andrejs saskatījis dziļu vēstījumu, pārdzīvojumu. Laikmetīgās dejas valoda reizēm ir izteiksmīgāka par vārdiem. Martā ir liels talants.
Linda vēlas aģitēt cilvēkus balsot par Martu, viņa ar savu līmeni parādīja, ka ir cienīga būt finālā. Tiesnese dejotāju sauc par fantastisku.
