Sandis Inzelbergs: jogā viena no prioritātēm ir nepieķerties, tāpēc iemīlēties sievietē ir praktiski neiespējami

Kāda bija jūsu dzīve pirms pievērsāties jogai?

Pirms sāku nodarboties ar jogu dzīve likās kā elle. Tas izpaudās trīs jomās:

1. Baidījos darīt praktiski jebko, biju pasivitātes augstākajā pilotāžā – ļoti maz kustējos, gandrīz nerunāju un man prasīja milzu mokas saņemties darīt to, ko ikdienā vajadzēja darīt.

2. Uztraukums mani pārņēma, kad vajadzēja komunicēt ar līdzcilvēkiem. Neatkarīgi no tā vai ar mani runāja pieaugušais, bērns, vīrietis vai sieviete, mani pārņēma spēcīga iekšējā spriedze, kad katra komunikācijas sekunde no iekšienes burtiski dedzināja. Trakākais, ka šī trauksme radās vienmēr, pat, tad ja nācās veidot saskarsmi ar cilvēkiem, kas bija pozitīvi, laipni un smaidīgi.

3. Vēl stress mani pārņēma tad, kad biju vienatnē ar sevi. Manī bija tik daudz iekšējo dēmonu, ka ar kalkulatoru nevarētu saskaitīt. Tāpēc dzīve bija īsta elle, kad biju cilvēkos, stresoju, kad biju vienatnē ar sevi – vēl vairāk stresoju, jo dažādi kompleksi, vainas sajūta par pagātni, kauns par tagadni un bailes no nākotnes katru dienu no iekšienes spīdzināja.

Kas kalpoja kā pagrieziena punkts?

Pagrieziena punkts dzīvē notika, tad, kad uzzināju par jogu. Šīs pašpilnveides mācības centrā bija atziņa: "Yogas Citta Vritti Nirodhah." Tā ir metode, kā neradīt dzīvē ciešanu saknes. Mani piesaistīja atziņa, ka, lai arī mēs nevaram panākt to, ka mūsu dzīvē vairs nebūs sāpju vai nepatīkamu sajūtu, mēs varam panākt to, ka dzīvē vairs nebūs psiholoģisku ciešanu, jo ciešanas rodas no mūsu domām.

Tā uzreiz izdevās tikt vaļā no pesimisma?

Jogas mācība palīdzēja nonākt pie atklāsmes, ka vaina ir nevis tajā, ka dzīve būtu slikta vai netaisnīga, vaina ir manī pašā, ka visam pamatā ir pesimistiskā uztvere un iekšējais negatīvisms pret visu. Biju pasaules čempions negatīvo domu domāšanā. Vislabākais piemērs tam bija tas, ka tad, kad nenotika tas, ko gribu es bēdājos, kad notika tas, ko gribu – tik un tā bēdājos. Viennozīmīgi biju sevis paša ļaunākais ienaidnieks, jo mocīju sevi ar negatīvām domām.

Sākuma posmā nebija domas mest visu pie malas?

Domas mest visu pie malas nebija, tieši pretēji – jogas filozofijā atradu atbildes uz visiem svarīgajiem jautājumiem. Joga deva jaunu dzīves perspektīvu, kā, pateicoties pašpilnveidei, nonākt līdz saviem ideāliem. Kad uzzināju par jogu mani pārņēma nebijis entuziasms! Burtiski iemīlējos jogā no pirmā acu skatiena. Kopš tā laika mīlestība uz jogu, pa šiem 14 gadiem ir palikusi tikai stiprāka un stiprāka.

Kas visvairāk aizrāva jogā?

Nodarbojoties ar jogu visvairāk aizrāva pats jogas stāvoklis – joga māca par to, kā sasniegt tādu stāvokli, kad tevī viss ir apzināts un kontrolēts. Tāpēc jogs ir cilvēks, kurš, pateicoties fiziskām un garīgām praksēm, ir sasniedzis pilnīgu kontroli pār ķermeni un prātu. Tajā laikā nebiju brīvs, jo ķermenis un prāts valdīja pār mani, tāpēc sapnis bija panākt to, ka esmu valdnieks pār savu ķermeni un prātu. Mērķis bija kļūt brīvam.

Kas jogā ir pats galvenais?

Joga tulkojumā nozīmē nonākt vienotības stāvoklī ar visu. Tāpēc jogā galvenais ir dzīvot harmonijā ar sevi un visumu – sasniegt stāvokli, kad tevī ir iekšējais miers, tad tu sāc apzināties vienotību ar visu, kas ir un rezultātā tevi pārņem universāla mīlestība pret sevi, līdzcilvēkiem un pasauli.

14 gadi sakārtojot prātu un ķermeni, kādas atziņas esiet ieguvis par sevi un savu ķermeni?

Galvenā atziņa ir par savu patieso būtību. Es neesmu ķermenis un neesmu arī prāts. Esmu – apziņa, tā kas pieredz gan šo ķermeni, gan šo prātu. Apziņa visu uztver neitrāli, bez labs un slikts, pozitīvs vai negatīvs. Apziņas dabiskais stāvoklis ir – iekšējais miers un mīlestība.

Apziņas instruments, kā tā uztver šo dzīvi, ir uzmanība. Tas, uz ko izvēlies vērst savu uzmanību, to tu pieredzēsi vienalga vai tā ir realitāte vai nē. Uzmanība ir visa pamatā, tāpēc tieši uzmanības apzināta kontrole jogā ir atslēga uz visu!

Domas nav realitāte, tās ir tikai prāta interpretācijas, projekcijas un fantazēšana par to, kā varētu būt. Tas ir pat zinātniski pierādīts, ka 80% laika vidusmēra cilvēks pavada domājot par negatīvajiem nākotnes scenārijiem, kuri, "iespējams, varētu notikt."

Dzīves pirmajā daļā prāts lietoja mani kā instrumentu. Tagad es lietoju prātu kā instrumentu sev par labu! Prāts ir tas, kura darbs ir producēt fantāzijas par negatīviem nākotnes scenārijiem, prāts ir tas, kas vērtē visu un pretojas realitātei. Tad, kad tu ļaujies vājībai vērst uzmanību uz prāta radītajām fantāzijām, tu empātijas veidā sāc pieredzēt prāta radītās ilūzijas un ciešanas tā, it kā tās būtu tavas. Tāpēc mana jogas prakse visu šo laiku ir bijusi, būt pašrealizētam, nonākt harmonijā ar sevi, dibināt arvien stiprāku saikni ar apziņu.

Jūs atsakāties no daudzām baudām, lai koncentrētos uz jogu, vai atsakieties arī no ģimenes izveides un potenciālajiem pēcnācējiem?

Iekšējo piepildījumu cilvēki spēj atrast romantiskajā mīlestībā un savas ģimenes izveidošanā. Šī minētā iekšējā piepildījuma apziņa manī jau ir, tāpēc neredzu iemeslu veidot romantiskas attiecības. Jogā viena no prioritātēm ir nepieķerties, praktizēt universālu mīlestību uz cilvēkiem. Šādā stāvoklī iemīlēties sievietē un viņai piesaistīties ir praktiski neiespējami. Ja kādreiz satikšu sievieti, kas atbildīs maniem garīgajiem ideāliem, tad, protams, apsvēršu iespēju kādreiz veidot ģimeni!

Pastāstiet par saviem interesantākajiem ar jogu saistītajiem ceļojumiem, esat bijis Indijā? Dzīvojis pie mūkiem?

Esmu bijis Ķīnā, kur piedalījos Sporta Jogas Pasaules Čempionātā 2018. gadā, kur sapratu, ka man vēl daudz jāstrādā pie sava iekšējā miera. Tas pacēla manu jogas praksi jaunā līmenī. Rezultātā 2019. gadā biju Francijā, kur kļuvu par Eiropas Sporta Jogas Čempionu. 2019. gadā biju arī Krievijā, kur ieguvu 1. vietu Krievijas Septītajās Starptautiskajās Sporta Jogas Sacensībās. Kopš tā laika esmu uzvarējis deviņos starptautiskos talantu konkursos.

Neesmu braucis uz Indiju un dzīvojis ar mūkiem. Ieliekot sevi ideālos apstākļos, kad tu esi klosterī, kad tev ir skolotājs, kad tu esi ar tādiem pašiem cilvēkiem kā tu un dzīvo ar mūkiem, tev jogu praktizēt ir vieglāk. Man personīgi, tieši pretēji, gribējies sev uzlikt lielāku izaicinājumu un dzīvot kā mūkam šeit Latvijā starp līdzcilvēkiem.

Jūs ēdiet divās dienās reizi, ēšana ir viena no cilvēka dzīves baudām, vai ikdienas badošanās nav veids kā sevi sodīt un liegt baudu?

Tas, ko daudzi nesaprot par atturīgu dzīvesveidu, ka tā saucamie atturīgie cilvēki, kuri neļaujas lielajām baudām, kā, piemēram, ēšana, to var izdarīt tikai tāpēc, ka viņi vēl augstāku baudu gūst no kaut kā cita, kas pārējiem ikdienā nav pieejams. Psiholoģijā ir tāds fenomens – "hedonisma paradokss" – jo vairāk cilvēks ļaujas lielām baudām, jo arvien mazāk un mazāk spēj izbaudīt visu pārējo.

Ēdot reizi divās dienās jums pietiek spēka, nav mūžīgais bezspēks, sajūta, ka tuvojas ģībonis, ko viegli sajaukt ar eiforiju?

Galvenais iemesls, kāpēc pirms daudziem gadiem sāku ēst tikai vienu reizi dienā bija tas, ka atklāju, ka ēdot tikai vienu reizi dienā man ir daudz vairāk enerģijas. Patiesībā ēšana rada lielu enerģijas patēriņu. Zinātniski ir izpētīts, ka intensīvā stundas treniņā tavs ķermenis patērē – 3% līdz – 5% tavas ikdienas enerģijas, savukārt, lai pārstrādātu trīs ēdienreizes, ķermenis patērē – 15% līdz – 20% enerģijas! Tātad, ēdiena pārstrādāšana ikdienā ķermenim ir līdzvērtīga četrām stundām intensīva treniņa.

No rīta ķermenis dod enerģiju, lai tu medītu ēdienu, jo, pateicoties izdzīvošanas instinktam ir jāatrod ēdiens. Tik ilgi, kamēr nepaēdīsi, ķermenis dos arvien vairāk un vairāk enerģijas, lai tu beidzot atrastu ēdienu. Tāpēc, jo ilgāk neēd, jo visas fiziskās un garīgās spējas sāk palikt stiprākas – redzi, dzirdi, jūti vairāk un prāts strādā apbrīnojami skaidri. Atturēšanās no ēdiena man palīdz būt tik enerģiskam, ka daudzi brīnās par manu izturību, kad fiziskas aktivitātes nespēj mani nogurdināt.

Ēšana vienreiz dienā nav unikāla, ārzemēs to jau gadiem izmanto gan treneri, gan sportisti. Tagad arī vadošie ilgmūžības pētnieki zinātnē ir pierādījuši, jo retāk tu ēd, jo ilgāk tu būsi jauns. Ir atklāts tas, ka tad, kad tu ilgi neēd, ķermenī attīstās adaptācijas spējas – ilgstoši pretoties badam un šīs pašas adaptācijas spējas ir tās, kas ļauj ķermenim ilgstoši pretoties novecošanai.

Neēšana ir mūžīgās jaunības noslēpums?!

Ja ir ilgas atstarpes starp ēdienreizēm, tad tu dod ķermenim iespēju pilnībā attīrīties un atjaunot visus mirušos audus. Konkrēti jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēks vislēnāk noveco, ja viņš ēd vienu reizi trīs dienās. Tāpēc tagad no ēšanas vienreiz dienā esmu pārgājis uz ēšanu vienreiz divās dienās, attiecīgi, kad pēc pāris gadiem mans ķermenis būs pilnībā adaptējies, es pāriešu uz ēšanu vienu reizi trīs dienās.

Kāpēc uzturā lietojiet vienus un tos pašus produktus?

Katru dienu ēdu vienu un to pašu tāpēc, ka ķermenim patīk noteiktība un režīms. Ķermenis spēj adaptēties praktiski pie visa, viņam tikai skaidri ir jāzina pie kā tieši. Visvairāk ķermeni bojā nenoteiktība – vienu dienu tā, otru citādi un katru dienu savādāk. Veselīgākais, ko vari izdarīt savam ķermenim, ir dot ļoti līdzīgu ēšanas režīmu un tad rezultātā viņš radīs perfekti piemērotu vidi, lai šo ēdienu ideāli pārstrādātu un no tā iemācītos gūt visu noderīgāko.

Vai ar biezpienu, lēcām, gurķi un riekstiem ir gana, lai uzņemtu visu organismam nepieciešamo?

Jā, esmu izvēlējies šos ēdienus, jo tie kopā nodrošina visas vajadzīgās minerālvielas, vitamīnus un uzturvielas kā proteīns, ogļhidrāti un tauki, tieši man vajadzīgajā daudzumā.

Vai jūs pasniedzat jogu? Tas ir jūsu veids, kā pelnīt maizi?

Jā, esmu jogas skolotājs. Esmu pārliecināts, ka man ir pats veselīgākais darbs, kāds var būt. Droši to zinu, jo, strādājot par jogas skolotāju, katru dienu varu darīt divas lietas, kuras dzīvē mīlu stiprāk par visu – iepazīt jaunus cilvēkus un nodarboties ar jogu. Katru dienu jūtos aizkustināts, redzot, kā skolnieki attīstās, pašpilnveidojās un priecājās par jaunajiem rezultātiem. Mani iedvesmo ideja, ka darbā palīdzu cilvēkiem dzīvot fiziski un garīgi veselīgāku dzīvi.

Pastatiet par savu ikdienu!

Mans ikdienas režīms katru dienu ir vienāds. Mani interesē tikai divas lietas – nodarboties ar jogu un pavadīt laiku ar savu ģimeni. Mana ikdiena ir sadalīta starp: jogas nodarbībām skolniekiem un darbam pašam ar sevi.

Kas attiecas uz manis paša jogas praksi, tad tā lielākoties sastāv no garīgajām praksēm iekšējam mieram un stabilai, skaidrai apziņai. Manās praksēs ietilpst speciāli fiziskie un elpošanas vingrojumi, kā arī koncentrēšanās un meditācijas prakse, kas palīdz attīrīt apziņu no domām un būt valdniekam pār savu ķermeni un prātu. Brīvo laiku pavadu ar savu mammu un brāli.

Jūs par sevi sakiet, ka esat laimīgākais cilvēks pasaulē, kas jūsuprāt ir laime? Kāda ir laimes definīcija?

Laime ir pašrealizācijā – būt harmonijā ar sevi, kad tu esi brīvs būt tāds cilvēks, kāds tu gribi un dzīvot apzinātībā, iekšējā mierā un mīlestībā.

Ko jūs vēlētos teikt cilvēkiem, kurus iedvesmoja jūsu "Ir talants!" priekšnesums?

Gudras domas un skaisti vārdi, paši par sevi, nemainīs tavu dzīvi. Tikai gudri darbi ienesīs tavā dzīvē to, ko tu gribi. Mīlestība uz to, ko tu dari, ir drošākā garantija, ka tu savā dzīvē viegli sasniegsi jaunus, pozitīvus rezultātus. Mūsu dzīve ir tik ļoti svarīga un nozīmīga, ka mēs nu nekādi nedrīkstam sevi un savu dzīvi uztvert nopietni!

Kā Sandim veiksies šova "Ir talants!" pusfinālā uzzināsim jau drīzumā! Skaties šovu "Ir talants!" katru svētdienas vakaru, telekanālā TV3, plkst. 20.30!