Dzērumā ārpus apdzīvotām vietām notiek vairāk avāriju. "Zebra" skaidro cēloņus un piedāvā risinājumus Jāņu svinētājiem
Cilvēki dzērumā avarē daudz biežāk ārpus apdzīvotām vietām, nevis apdzīvotās vietās. Tas nozīmē, ka lielāka iespēja iekulties negadījumā, kur tev pretī kāds brauks iedzēris, laukos ir lielāka nekā pilsētā. Raidījums "Zebra" skaidroja, kāpēc tā un ko varētu darīt lietas labā.
Šī statistikas sadaļa jāņem vērā, īpaši zinot, ka šajā nogalē daudzi brauks svinēt Jāņus. Iedzīvotāji svinību apkaimi, visticamāk, nepazīst tik labi un nezina katru vietējo "kadru", kurš mēdz sēsties pie stūres reibumā.
Statistika rāda, ka ārpus apdzīvotām vietām katra desmitā avārija notiek dzērumā. Tas liek aizdomāties par to, cik daudz cilvēku tāpat braukā apkārt reibumā, lai arī neavarē.
Ir skaidrs, kāpēc tā notiek – kuram gan laukos ienāk prātā, ka, braucot pa grants ceļu, pēkšņi nāksies sastapties ar ceļu policiju.
Droši vien, ka likumsargiem vizināties pa laukiem cerībā satikt kādu dzērāju varētu būt arī resursu tērēšana, taču vietējiem iedzīvotājiem ir zināmi cilvēki, kuri mēdz bieži braukt dzērumā. Tāpēc vajadzētu būt sociāli aktīviem, atbildīgiem un pieskatīt vienam otru.
Šādā gadījumā vajadzētu sarunāt, lai viņš nebrauc dzērumā, vai piedāvāt aizvest. Noteikti nevajadzētu ļaut, lai notikumi aiziet pašplūsmā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
