Emīls Gatis Liepiņš: Jo atvērtāks būsi pasaulei, jo pasaule būs atvērtāka tev

"Tas ir detektīvs! Raidījums, kas iekļauj un paredz lielu devu izmeklēšanas gan skatītajiem, gan arī dalībniekiem. Nevajadzētu pārprast, ka tas ir smags un nopietns saturs," smaidot stāsta Emīls un atklāj, "Tas tiešām ir interesanti, aizraujoši. Līdz pat pēdējam brīdim bez skaidras atbildes kabatā. Izaicinājumu pilns raidījums, kurš noteikti būs jautrs, gaišs un foršs nedēļas sākums turpmākajām 11 nedēļām."

Ar ko tavs ceļš sākās medijos?

Šis ir grūti atbildāms jautājums, jo nav tāda viennozīmīga punkta, kas atzīmētu to, no kura brīža esmu medijos. (smejas)

Proti, varētu teikt, ka viss sākās vēl studiju laikā starp 1. un 2. kursu. Toreiz bija nepieciešams vasaras laikā mēnesi aizvadīt praksē. Prakses vietu atradu "TV3 Latvija". Laikam jau kaut ko izdarīju pareizi, jo pēc prakses man piedāvāja veidot saturu sociālajiem tīkliem. Tas bija "X faktora" pirmajai sezonai. Manuprāt, tā bija ļoti liela atbildība. Tajā laikā sociālie tikli, iespējams, nebija tik populāri un pašsaprotami uzņēmumiem korporatīvā tēla veidošanai.

Pēc "X faktora" man jau piedāvāja palikt uz pilnu laiku TV3. Tajā laikā biju pilna laika students, un vēl bija doma par "Erasmus" apmaiņas programmu, ko vēlāk arī īstenoju, teicu, ka tas ir man īstais piedāvājums, bet ne īstais laiks. Tā mani ceļi 2016., 2017. gadā ar TV3 šķirās.

Paspēju pabeigt mācības, aizbraukt "Erasmus" programmā un pastrādāt šur un tur, tad 2021. gada vasarā saņēmu zvanu no kolēģes Elīnas Jēkabsones, kas teica, ka turpina sekot manai pašizaugsmei un saskata foršu vietu un iespējas atgriezties TV3. Tā 2021. gada septembrī atgriezos TV3 nu jau ziņu dienestā par pilna laika sociālo tiklu satura redaktoru.

Man tu līdz šim vairāk asociējies ar aizkadra cilvēku. Kāda ir sajūta no aizkadra cilvēka kļūt par kadra cilvēku?

Pavisam īsi – sajūta ir brīnišķīga. Tas kaut kādā veidā parāda to manu personības ekstravertumu. Nezinu, vai varu teikt, bet vienmēr biju cerējis vai gribējis vadīt raidījumu. Sevi saredzējis kā raidījuma vadītāju, ka tas būtu forši kādu dienu pamēģināt arī to. Tas nav lēmums, ko varu pieņemts es pats. Ir jāsaka paldies visiem, kas šajā ceļā ir novērtējuši manu runātīgumu un atvērtību.

Nevar teikt, ka tas ir noticis tikai tagad. Vidusskolas laikā, piemēram, biju "Ghetto Games" kustībā, kur toreiz vadīju pasākumus, pārsvarā basketbola turnīrus. Tajā laikā ar kolēģiem taisījām arī dažādus skeču video, ielu intervijas, kas iedeva to pārliecību un vēl vairāk nostiprināja vēlmi būt TV ekrānā.

Vai bija liela konkurence uz raidījuma "Viltvārdis" vadītāja vieta?

Es nezinu, cik liela bija konkurence. Es saņēmu zvanu novembrī, ka jāiziet oficiālais process, jāveic proves. Nekad dzīvē biju gājis uz provēm. Tur uztraukums bija krietni manāmāks. Pagāja laiks, kamēr saņēmos un iejutos, jo viss notika nepazīstamu cilvēku priekša, nopietni un oficiāli. Pēc provēm, lai arī es zināju, ka nāks vēl citi kandidāti uz provēm, izejot no telpas, man raidījuma komanda teica: "Domāju, ka mēs vēl tiksimies." Pēc pāris nedēļām saņēmu zvanu, ka esmu apstiprināts raidījuma vadīšanai.

Šis tev ir otrais raidījums. Pagājušajā gadā kopā ar kolēģi izveidojāt podkāstu "Pats krējumiņš". Kā šī pieredze noderēja jaunajā raidījumā?

Pilnīgi noteikti noderēja šī raidījuma pieredze. Es jau stāstīju par "Ghetto Games", tad te man jāmin mana kolēģe Justīne (Justīne Jurcika – red.), jo tā ir absolūti viņas iniciatīva par podkāsta "Pats krējumiņš" veidošanu. Esmu priecīgs un pagodināts, ka viņa saredzēja mani kā savu kompanjonu. Ceru, ka es viņai nekrītu uz nerviem ar savu lielo runāšanu podkāsta. (Smejas) Šī pieredze ir neatņemama sastāvdaļa tam, ka sevi šobrīd varu saukt par raidījuma "Viltvārdis" vadītāju.

Pirmkārt, ar šo pieredzi arī mani kolēģi tika pie iespējas pirmo reizi tā nopietnāk mani ieraudzīt kadrā. Parādīšanās un atrādīšanās kaut kādā ziņā arī bija tādas neoficiālās proves.

Jā, tā ir šī pārliecība, kas gūta pakāpeniski kameras priekšā, runājot ar mūsu viesiem un reaģējot uz dažādām situācijām, kurām gluži vienkārši nevari sagatavoties. Vari sarakstīt scenāriju, izdomāt raidījuma plānu, bet kurā brīdī raidījuma viesis uz jautājumu reaģēs tā, kā tu nebiji plānojis, vai gluži pretēji, pavērsies iespēja kādam jaunam jautājumam, nekad nevar zināt. Tas ir kaut kas tāds, kas nāk tikai ar laiku. Šis laiks noderēja.

Man viens no taviem iespaidīgākajiem aizkadra darbiem bija hokejistu filmēšana pie Brīvības pieminekļa. Ko tu pats vēlētos izcelt?

Es sevi pilnīgi noteikti sauktu par patriotu. Man dikti, dikti patīk ceļot un redzēt dažādas pasaules vietas un kultūras, tomēr man šķiet, gan Rīga, gan Latvija varētu būt krietni plašāk novērtēta. Nekur nav tik labi, kā mājās!

Rīga un Latvija bieži vien nepelnīti tiek peltas vai neatzītas citu tūristu vidū, tādēļ katrs šāds darbiņš, kurā es varu likt savu artavu, lai parādītu to, kādi mēs latvieši esam, kāda mums ir forša valsts – skaista, daudzpusīga un garšīga, cik mums ir daudz lielisku cilvēku, tas ir tas, kas man silda sirdi visvairāk.

Jā, tevis pieminētā hokejistu sagaidīšana bija vērienīgs un pamanīts kadrs, kas man arī ļoti, ļoti patika. Es varēju būt viens no diviem, ja nemaldos, drona pilotiem pasākuma laikā, lai atspoguļotu tā vērienu no putna lidojuma. Protams, gandarījums ir redzēt, ka šim video bija vairāk nekā 100 tūkstošu skatījumu.

Līdzīgi bija divos vai trijos pasākumos, kas bija veltīti solidaritātes paušanai Ukrainai. Manuprāt, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi būtiski it kā ar maziem klipiņiem, ar dažām bildītēm, bet mēs varam parādīt to, kāda ir mūsu nostāja, kas ir patiesība un kas nē mūsu acīs.

Nesenākā pagātnē varbūt ne ar tik lielu vērienu skatījumos, bet vairāk gandarījums man pašam bija pagājušajā vasarā Dziesmu un deju svētki, kad veidoju rubriku "Ko nozīmē būt?". Pavadīju vairākas dienas kopā ar Deju svētku virsvadītāju, ar deju kolektīvu un dalībniekiem, piedalījos arī gājienā. Tie bija piecu līdz 10 minūšu gari video, kuriem es biju gan scenārija autors, gan intervētājs, gan filmētājs, gan pēc tam arī montētājs. Tas bija gana izaicinošs projekts. Katru dienu bija ļoti gara diena, taču par to ir tāds gandarījums. Prieks bija redzēt Dziesmu un deju svētku pasauli no iekšpuses.

Vai nekad nesaki nē un piekrīti visiem izaicinājumiem?

Nav tā, ka nekad, bet mana pārliecība ir, jo atvērtāks būsi pasaulei, jo pasaule būs atvērtāka tev. Līdz ar to tas paģēr teikšanu jā, tas paģēr iespēju došanu iespējām. Un te nu mēs esam… (Smejas).

Ja skatāmies uz manu ceļu līdz raidījuma vadīšanai, tas nav pašsaprotams. Nav loģiska seguma, ka es būtu gājis aktieru kursus vai pierakstījies un iesniedzis savu pieteikumu vakancei. Tā nav. Vairāk tas ir, kā viena iespēja, kas ir pieņemta, ir aizvedusi pie nākamās.

Lielā atbilde – es pārsvarā cenšos teikt jā, kamēr vien tas sakrīt ar maniem principiem un neiet pretrunā ar manām pārliecībām par to, kas ir pareizi un nepareizi šajā pasaulē.

Cik daudz vari atklāt, ko redzēsim jaunajā raidījumā "Viltvārdis" un kāpēc tas būtu jāskatās?

Tas ir detektīvs! Tas ir raidījums, kas iekļauj un paredze lielu devu izmeklēšanas gan skatītajiem, gan arī dalībniekiem. Nevajadzētu pārprast, ka tas ir smags un nopietns saturs.

Katru nedēļu dodamies pie citas fantastikas Latvijas ģimenes, kas ir ne tikai viesmīlīgi, bet arī daudzpusīgi – dziedam, dejojam, dodamies pārgājienos un garšīgi papusdienojam. Mēs aizvadām kvalitatīvi dienu, un liekas neticami, ka kāds no šīs ģimenes varētu būt lieks. Un tomēr ir jābūt vērīgam. Nedrīkst ļaut vaļu emocijām. Jāskatās ar kritisku aci, vai ģimenei nepasprūk kāds vārds nevietā.

Dienas beigās raidījuma viesim ir jāizdara izvēle. Tas, ko varu pačukstēt, tas nav viegli. Viesi ierodos ar pārliecību, bet pie atbilžu izdarīšanas ir ļoti, ļoti šaubu pilni. Cik labi izdosies, kāda būs bilance raidījuma sezonas beigās, atklāt vai neatklāt Viltvārdi, tas jau gan ir jāskatās. Katrā ziņā tas ir kaut kas jauns, kaut kas nebijis un kaut kas tāds, ko cilvēki nezināja, ka viņiem gribētos redzēt pirmdienas vakarā. Tas ir tāds raidījums, bez kura turpmāk skatītāji nevarēs iedomāties savu pirmdienas vakaru. (Smaida)

Es ļoti ceru, ka visiem patiks, ka pirmā sezona sevi apliecinās un mēs varēsim tikties daudzās citās sezonās. Tas tiešām ir interesanti, aizraujoši. Līdz pat pēdējam brīdim bez skaidras atbildes kabatā. Tā ir forša sajūta, ka tev nav skaidras atbildes, jo tu nezini, ko atbildēs slavenība, un es noteikti ceru, ka arī skatītāji savā starpā saderēs, varbūt, ar saviem mājiniekiem par to, kurš ir, kurš nav Viltvārdis. Varbūt var saderēt, piemēram, uz nākamo vakariņu gatavošanu vai trauku mazgāšanu.

Izaicinājumu pilns raidījums, kurš noteikti būs jautrs, gaišs un foršs nedēļas sākums turpmākajām 11 nedēļām. (Smaida)