Ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā – zīmogs uz mūžu  

Man reiz sanāca iedzīvoties veģetatīvajā distonijā. Aizgāju pie ģimenes ārstes un viņa mani nosūtīja pie psihiatra. Tajā brīdī pat nepadomāju, ka tas ir kaut kas slikts un ieraksts var palikt sistēmā uz mūžu un principā bojāt turpmāko dzīvi. Uzskatu, ka ģimenes ārstam ir obligāti jābrīdina pacients par sekām, jo es tajā brīdī to nezināju. Man likās ārsts ka ārsts, mūsdienās daudzi cieš no šīs kaites un nekādu problēmu nesaskatīju to apmeklēt. Jo galvenais taču ir pašsajūta un veselība. Ja es būtu brīdināta, tad noteikti būtu izvēlējusies apmeklēt privāto psihiatru vai pat atteikusies vispār, jo tāpat sāku apmeklēt psihologu. Tagad arī apmeklējot citus ārstus, viņi to redz un uzdod jautājumus kādēļ esmu bijusi pie psihiatra. Ļoti nožēloju šo soli. Arī citi paziņas, kas ir mediķi to taču redz. Un runas izplatās.