Bailes no kara var būt paralizējošas, tās var likt arī rīkoties, bet galu galā arī jāsaprot, kā arī šīm bailēm sadzīvot un ko ar tām darīt. TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" savā stāstā dalās tērpu māksliniece Ieva Ādamsone, kura to, kas ir karš, redzējusi savām acīm.
Kas to būtu domājis, ka bailes no kara būs aktuāls temats ne tikai ģimenes lokā, bet arī mirkļos, kad naktī pamosties un virpuļo pa gultu, nevarot aizmigt. Bailes no kara ir klātesošas, un apkārt notiekošais mieru nepalīdz atgūt.
Lasot ziņu virsrakstus, tērpu māksliniece Ieva Ādamsone izjūt trauksmi un satraukumu par to, kas gaidāms nākotnē un ko šodien var plānot. "Bet jāatzīst, ka ar to, ka es, mana ģimene, mani tuvākie jau no kara pirmajām dienām iesaistījušies Ukrainas aizstāvjiem sniegt palīdzību, es mēģinu tam pieiet kritiski, un, kad ir lielāks satraukums, tomēr aprunāties ar cilvēkiem, kas spēj analizēt politiskās situācijas un seko līdzi ārvalstu ekspertiem," stāsta Ieva.
Ieva ir sacījusi, ka bailes no kara ir paralizējošas. "Es vairāk runāju par tām bailēm, kad esi situācijā, kad tiešām ir jābaidās. Esot šeit, Latvijā, un sekojot līdzi informācijai, es drīzāk teiktu, kas tās ir bažas un trauksme. Man ir ar ko salīdzināt. Esot Ukrainā, kad trijos naktī sāk kaukt gaisa trauksme un tev ir jāsaprot, ko tagad darīt, un arī piedzīvot situāciju, kad relatīvi netālu nomet bumbu, tad ir reāli bail.
Mēs bijām relatīvi drošajā Ukrainas daļā, kur iedzīvotāji dzīvo savu dzīvi un īsti nereaģē uz gaisa trauksmēm, jo pilsēta Kolomija atrodas netālu no NATO lidlauka, kur ir spēcīga pretgaisa sistēma. Bet dienā, kad mums bija jābrauc prom, tika palaistas raķetes uz šo lidlauku, vienu raķeti pārtvēra Kijivā, vienu – Kolomijas pretgaisa sistēma, bet viena nokrita netālu no Kolomijas uz dzīvojamās ēkas un nomira astoņgadīgs bērns.
Tajā brīdī, kad notiek šī situācija, gaisa trauksmes un informācijas apraide, kas ir noticis, es teikšu tā – ja nevar savākties krīzes situācijā, Ukrainā nav ko darīt," stāsta tērpus māksliniece.
"Pēc tam, kad beidzies posms, kad tev ir jāsavācas, faktiski ir tā, ka tu gribi kliegt, vemt un raudāt vienlaikus. Šķiet, ka nevari paelpot," savas fiziskās sajūtas, piedzīvojot bailes, atklāj Ieva.
Viņa ir trīs bērnu mamma. "Domājot par viņu nākotni, protams, man vairāk ir bažas par to, lai viņiem netiek atņemta bērnība un ir iespēja dzīvot normālu, kvalitatīvu dzīvi, ko viens traks cilvēks vienkārši neizposta," saka Ieva.
Ieva savām acīm redzējusi, ko nozīmē kara šausmas, un bijusi reālās bailēs no kara, taču doma visu pārdot un doties dzīvot citur viņai nav bijusi. "Manuprāt, drīzāk ir maksimāli jākoncentrējas uz to, ko mēs varam izdarīt, lai atbalstītu Ikrainas aizstāvjus. Otrs – es neesmu gatava pazaudēt savu kvalitatīvo dzīvi, ikdienu, to piesātinot ar "kā būs, ja būs"," stāsta Ādamsone.
Ievas ģimenē pārrunāti scenāriji, kā rīkoties gadījumā, ka Krievijas iebrūk Latvijā, un viņai pirmais un svarīgākais būtu, kā pēc iespējas ātrāk no Latvijas dabūt prom savus bērnus. "Par sevi tādu scenāriju neesmu domājusi, jo šī ir mana valsts, mana zeme. Divu gadu laikā ir pietiekami daudz darīts brīvprātīgo kustībās, un esmu pilnīgi pārliecināta, ka tiem, kas šobrīd nodarbojas ar brīvprātīgo darbu, krīzes, "X" stundā būs ļoti liels spēks un varēšana," norāda Ieva.
Pārskatāmā nākotnē Ieva atkal dosies uz Ukrainu. "Viens ir gatavoties kā būtu, ja būtu un kā mums te būs, bet Ukrainā jau tas notiek." Viņasprāt, jebkuram, kurš ir spējīgs kaut kādā veidā atbalstīt un iesaistīties, palīdzot nenomirt kādam Ukrainas aizstāvim, tas ir pienākums.
Investēt rīcībā ir veids, kā bailes transformēt, uzskata Ieva. "Acīmredzot esmu rīcības cilvēks, un man jau pēc pirmajām dienām, kad sākās karš Ukrainā, bija jautājums: ko es varu darīt, kā es varu palīdzēt. Tas sākās ar akciju pīt maskēšanās tīklus, pēc gada es izveidoju mākslas instalāciju, pēc tam sāku vākt līdzekļus, lai atbalstītu Ukrainas aizstāvjus, ar domubiedriem izveidojām "Ganta fondu", lai to varam darīt pietiekami aptveroši.
Protams, dzinulis ir bažas, bailes, bet es neesmu gatava sēdēt un, rokas klēpī salikusi, gaidīt, kas notiks pēc diviem pieciem gadiem," tā Ieva.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
