2022. gadā tika pieņemti 1977 lēmumi par atļauju vārda vai uzvārda maiņai, 2021. gadā – 1561 lēmums, liecina Tieslietu ministrijas apkoptā informācija, un šo statistiku papildina arī siguldiete Kamēlija Straume, kura vecāku doto vārdu oficiāli nomainīja pirms trīs gadiem, taču sajūtu līmenī to, ka viņa nav Dace, sieviete sevī juta daudz ilgāku laiku.
Sarunu šovā "Zilonis studijā" Kamēlija neslēpj prieku, ka šī tēma kļūst arvien aktuālākā un "cilvēki beidzot izdara to, ko viņi ļoti ilgus gadus sevī ir nēsājuši".
"Tas nāk no apzināta bērnības vecuma. Es pat atceros, ka es mammai jautāju, kāpēc neesmu nosaukta citā vārdā. Gadiem ejot, man šis jautājums aktualizējās arvien vairāk," saka Kamēlija.
Vārdu, ar kuru cilvēks pats īsti nevar sadzīvot, viņa salīdzina ar kurpēm. "Tu esi uzvilcis kurpes, ej tajās pa ceļu. Vienā brīdī spiež, tu pierodi. Pēc laika berž, jau ir tulzna un varbūt pat asiņo.
Man attiecības ar vārdu tieši tā arī notika. Lai kā es sevi pierunāju sadzīvot ar vārdu Dace, tā vienmēr ir bijusi sajūta, ka esmu ne savās kurpēs. Vārds pats par sevi ir fantastisks, spēcīgs un skaists," stāsta siguldiete.
Viņa uzsver, ka ir sajūtu cilvēks un vienmēr tajās ieklausās. "Jo apzinātāka es kļuvu, jo vairāk es pievērsu uzmanību, kādēļ man traucē, ka mani sauc tajā vārdā," stāsta Kamēlija.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvades datiem, Latvijā ir 10002 Daces un tikai 12 Kamēlijas.
Siguldiete neslēpj – bija reizes, kad kolektīvā bija vairākas Daces un ar to sadzīvot nebija viegli. "Dzimšanas "izlaidums", kurā esmu es, ir bijis Daču laiks," viņa norāda.
Kamēlija spriež, ka katram vārdam ir stāsts un interesanti uzzināt, kas bijuši par iemesliem jaundzimušajam piešķirt attiecīgo vārdu. "Manā gadījumā tikai nesen, pirms es ar sevi bijusi sarunājusi, ka mainīšu vārdu, man mamma stāstīja, ka tad, kad es esmu piedzimusi, es ļoti cīnījos par savu dzīvošanu, un, protams, vecāki bija pārņemti ar eksistenciāliem jautājumiem, nevis domāja par bērna vārdu.
Slimnīcā bija pagājušas vairākas dienas, Dace bija izvēlējusies, ka viņa dzīvos, māsiņa jautāja: "Mammīt, kā sauksim šo meitenīti?" Mamma saka – līdz tam par to domas nav bijušas. Tad māsiņa saka: "Tāds slimīgs bērniņš, lai ir Dacīte!"
Patiesībā tā bija ļoti liela atbilde manam dzīves posmam bērnībā, kad es ļoti daudz slimoju. Es patiešām ārkārtīgi daudz atrados sanatorijās, slimnīcās. Tas ir kods, ko mēs iedodam dzimšanas brīdī un tas informatīvais stāds, kurš dzīvo un sevi realizē," stāsta Kamēlija.
"Vienmēr esmu pateicīga Dacei, [..] un es apzinos, ka Kamēlija turpina to, ko Dace ir paveikusi," saka siguldiete.
Uzsākot vārda maiņu, kas viņas gadījumā izvērtās vienkāršāk nekā uzvārda maiņa, viņai bija arī arguments – Daces Straumes Latvijā ir vairākas. "Ļoti bieži es saņēmu citu personu e-pastus. Es zinu, ka viena ir ārste, un ļoti bieži man atnāca ļoti personiska informācija. Tā patiešām ir neveikla situācija. Es bieži vien uzmeklēju ārsti, lai viņai pārsūtītu šo informāciju.
Man kā skatuves cilvēkam bija doma par skatuves vārdu. Lai es visu apvienotu lietderīgi, nedomātu citu skatuves vārdu, Kamēlija ir apvienojums divi vienā," stāsta Kamēlija.
Kamēlija gan nenoliedz, ka viņu joprojām mēdz saukt par Daci. "Jo biežāk mēs kontaktējamies, jo cilvēkiem ērtāk ir sākt mani saukt par Kamēliju, jo viņš jūt arī manas būtības izmaiņas. Tā patiešām ir identitātes transformācija. Tie ir ļoti dziļi personiski procesi, ko nevar iznest ārpusē, katram stāstīt. Tas ir ļoti privāts notikums," stāsta Kamēlija.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Uz savu iepriekšējo vārdu Kamēlija atsaucas arvien retāk.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
