Kad autismu diagnosticē tikai 28 gadu vecumā. Annas stāsts

Ilgu laiku 30 gadu vecā Anna Bindere no dzīvoja tā saucamajā pelēkajā zonā un īsto diagnozi – autiskā spektra traucējumi – nezināja. Šo diagnozi viņa uzzināja pirms diviem gadiem.

Viņa spiež, ka viens skaidrojums, kādēļ viņa to uzzināja tik vēlu, ir tas, ka laikā, kad viņa bija bērns, Latvijā šādas diagnozes īsti nevienam nenoteica.

"Man arī, cik man zināms, nebija kavēta attīstība. Līdz ar to nevienam nekas tāds neienāca prātā. Tajā pašā laikā man vienmēr bijis ļoti daudz citu acīmredzamu autiskā spektra traucējumu pazīmju, par kurām man bērnībā visu laiku kāds pārmeta. Piemēram, nesakarīgi runāju, nesakarīgi izrunāju vārdus, runājot nespēju ieturēt nekādu ritmu, tempu un intonāciju, lai mani varētu saprast. Visu laiku lēkāju, griezos uz riņķi.

Pusaudžu vecumā man sākās emociju izvirdumi, reaģējot uz visādām lietām, uz droši vien tipiskiem trigeriem, kas ir lietas, kas satrauc cilvēkus ar autiskā spektra traucējumiem. Tas tika norakstīts uz pusaudžu vecumu un trakojošiem hormoniem," stāsta Anna.

Galu galā viņai radās blakustraucējumi, kas "klīnisko ainu vienkārši pilnībā samudrīja". Pirmo reizi psihiatra kabinetā Anna nonāca 20 gadu vecumā.

"Tā kā es jau biju pieaugušais, neviens autisma diagnozi vairs neizskatīja kā variantu.

Turklāt, kā man pašai šķiet, kurš tajā putrā vispār var kaut ko saprast. Man ir vairāki traucējusi reizē, turklāt daļā ārēji novērojamo pazīmju pārklājas."

Tā Annas intelektuālā attīstība nebija traucēta, viņa apmeklēja parastu skolu. Šo laiku viņa sauc par interesantu pieredzi.

"Es sāku iet 1. klasē un es nebiju gājusi bērnudārzā. Es jutos šausmīgā diskomfortā. Un es sev to izskaidroju, ar to, ka neesmu gājusi bērnudārzā un tāpēc jūtos tik neērti, jo citi bērni jau ir kaut kā iemanījušies. Kas attiecas uz mācībām, tad man bija gaiša galva, es biju teicamniece. Manā klasē bija stilīgi būt gudram, un klases stilīgie cilvēki, manuprāt, bija tiem, kas labi mācījās. Tas iekļaušanos padarīja diezgan vienkāršu," skolas laikus atminas Anna.

Saistībā ar autismu pēdējos gados runā par maskēšanos, kas ir autisma redzamo iezīmju apspiešana, kas ir īpaši raksturīga meitenēm ar autismu. "Es arī, novērojot citus, vienkārši iemanījos viņus atdarināt," stāsta Anna.

Līdz 12 gadu vecumam, kā viņai šķiet tagad, viņa varēja visas savas grūtības intelektuāli kompensēt. Pēc tam sākās strauja lejupslīde.

Kā Annai sokas ar iekļaušanos darba tirgū? "Slikti. Esmu strādājusi ļoti daudz dažādās vietās. Tā kā man nav izdevies iekļauties arī izglītības sistēmā un iegūt augstāko izglītību, ko es mēģināju vairākas reizes, tad es diezgan daudz esmu strādājusi studentu darbus apkalpojošajā sfērā, kur man ir bijušas lielas grūtības ar to, ka jākomunicē ar klientiem, visu laiku sekojošas panikas lēkmes, raudāšana tualetē un tamlīdzīgi," stāsta Anna.

Šobrīd viņa strādā pie atsevišķiem projektiem un izmanto savas stiprās puses. "Strādāju Latvijas autisma apvienībā. Vēl viena spēcīgā puse man ir ķēriens uz to, kas saistīts ar valodu un rakstu valodu, un es darbojos arī kā korektore," stāsta Anna.

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Pilnais raidījums:

Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!