Migrēna ir ļoti izplatīta slimība – pasaulē ar to sirgst aptuveni viens miljards cilvēku, liecina dažādos zinātnisko avots pieejama informācija. Vienlaikus migrēna ir ļoti nesaprasta. Savā stāstā TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" dalās Karīna Zaņģe. Viņa ir hroniska migrēnas paciente, kurai lēkmju skaits ir no 15 līdz pat vairāk nekā 20 dienā.
"Es ļoti spilgti atceros vienu no dienām, kad gāju mājās no skolas," par pirmo reizi, kad piedzīvoja migrēnu, sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta Karīna. Viņa bija pārgurusi, plecus nospieda smagā skolas soma, un Karīnas vienīgā vēlme bija ātrāk tikt mājās. "Atveru durvis un kādi mājas darbi?! Tad, kā filmās rāda, plakaniski nogulies uz zemes. Pārsvarā es tā arī nogulēju līdz deviņiem desmitiem, līdz lielā bezspēkā sapratu, ka man tak arī jāizmācās.
Sajūtas, kas pārņem migrēnas lēkmes laikā, ir vēlme pēc aukstas zemes, vispār neko nedzirdēt, pilnīgi nekas neinteresē. "Gribi gulēt, un lai tas ātrāk beidzas. Galva ir nenormāli smaga. Grūti izturams periods," stāsta Karīna.
Bērnība viņa vecākiem daudz stāstīja, ka viņai sāp galva. Viņa mudināta vairāk ēst, sportot. "Tad sapratu, ka es to nevaru izdarīt. Centos skaidrot, kāpēc. Bija melns gar acīm. Sākām spiedienu mērīt, aizveda arī pie ģimenes ārsta. Skolas laikā gāju pie medmāsas," atminas Karīna.
Izskanēja versija, ka jauniete piedzīvo pārslodzi, ir augošs organisms. Galvas sāpju iemesls tā arī nebija izskaidrojams.
"Ir liela nezina, kas ar mani notiek, kāpēc es nevaru izdarīt to, ko vienaudži var. Atbildes nav nākušas vairāk nekā 15 gadus. Tikai tagad es sāku to visu saprast," saka Karīna Zaņģe, tagad Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja.
Viņa uzskata – lai sevi un savu organismu izprastu, jāiegulda liels darbs, un palīdzēt sev var tikai cilvēks pats: "Psihoterapeits nepalīdzēs, tas ir tikai tavs darbs, meklējot hobijus, vaļaspriekus, kā pamainīt domas, kā mazināt trauksmi un spriedzi.
Laikam visgrūtākais ir tas, ka ir ļoti smagi, bet vēl jāatrod spēks sev palīdzēs, ar sevi strādāt, nepadoties."
Karīnas atbilde migrēnai ir ziemas peldes jeb roņošana. "Bija klikšķis – hei, nezinu, kā to dara, bet riskējam! Šobrīd es to daru vidēji reizi nedēļā. Man tas ļoti palīdz. Šī ir viena no terapijām, ko esmu atklājusi. Kad cilvēki saka, viņiem nav naudas, aizbildinās ar kaut ko, es saku – tās ir piecas minūtes no tavas dzīves, sliktāk nebūs," stāsta Karīna.
Kopš viņa piekopj ziemas peldēšanu, divus gadus nav slimojusi, nav arī iesnas un saaukstēšanās.
Karīna uzskata, ka svarīgi par migrēnu runāt, lai sabiedrībā veidotos lielākā izpratne, un būtiski, ka par šo slimību runā arī sabiedrība zināmi cilvēki, "kurus vairāk saprot un vairāk sadzird". "Šī diagnoze cilvēkus nešķiro," viņa piebilst. "Bieži vien savas superatbildības un perfekcionista īpašību dēļ tev tas vienkārši ir jādara.
Ir ļoti daudz kopīgu īpašību, kas mūs, slimniekus, raksturo. Mēs cīnāmies, par spīti visam. Man arī vienmēr prasa, kā es eju uz darbu, kā mācos.
Man nav tādas opcijas atcelt, neiet. Es vienmēr eju, un īstenībā caur spītu bieži vien lēkme pāriet.
Dari to, kas tev patīk, piespied, pamaini savu domāšanu, neiespringsti. Un tas bieži vien palīdz atslābt un aiziet no tās domas," stāsta Karīna.
Nesen veikts pētījums Austrālijā liecina, ka nopietns traucēklis, lai vispār panāktu dzimuma vienlīdzību darba vietās, ir atbalsta trūkums migrēnas slimniekiem, kas nospiedošā vairumā ir sievietes.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kopš brīža, kad par savām migrēnas lēkmēm sāka runā publiski, ko pati dēvē par "iznākšanu no skapja", Karīnai ir skumja pieredze. "Es uzreiz nesapratu un neapzinājos, kādas sekas tas varētu radīt. Tā visbiežāk ir nosodoša sajūta. Es divus gadus nevarēju atrast darbu. Lai arī kur es ietu, pat [pretendējot] uz zemākajiem amatiem ar esošo izglītību un pieredzi.
Darba devēji pirmo jautājumu, ko pēc Darba likuma nedrīkst darīt, uzdeva: "Hei, mēs apskatījušies, un Karīnai 23 dienas mēnesī sāp galva." Viņi uzreiz pasaka: "Atvaino, bet tad tu nevarēsi strādāt, neesi šim amatam piemērota."
Ļoti svarīgi par to runāt skolās, bet arī ļoti svarīgi ir atbilstoša darba vide, darba nosacījumi," stāsta Karīna.
Viņa aicina domāt, vai darbavietā ir vispār ir stūrītis, kur darbinieks, kurš sirgst ar migrēnu, pēc medikamenta lietošanas stundu var atgulties. "Ļoti daudzās darbavietās nav šādas pauzes, vietas, šāda nodrošinājuma," atzīst Karīna.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
