Uz saturu

Pameta prestižu darbu aģentūrā un sāka strādāt noliktavā. Pieredzes stāstā par izdegšanu dalās Dainis

2022. gada 16. novembrī 15:17

Izdegšana darbā – vēl pirms pāris gadu desmitiem tādu terminu nezināja un mūsu vecvecāki teiktu: blēņas vai izlaidība. Bet mūsdienās izdegšanas sindroms ir realitāte daudziem. Par to TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" pieredzē dalījās Dainis Gžibovskis, kurš ilgus gadus strādāja reklāmas nozarē un gadiem krāto pieredzi nomainīja pret darbu noliktavā.

26 komentāri
  • MMX
    17.11.2022 14:44
    Problēma ar izdegšanu ir tajā, ka atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm, kur cilvēki arī strādāja papildus, mūsdienās papildus darbs tiek uzskatīts par normu un nekādā veidā neapmaksājas. Principā, it sevišķi ofisu darbos, tu gadiem vari raut pa 10-12 stundām dienā un vienīgais ko tu saņemsi atlīdzībā ir veselības problēmas. Smags darbs vairs netiek apmaksāts naudā, bet gan ar visādiem psiholoģiskiem trikiem - runām par izaugsmi, mēneša darbinieku tituliem, utt. Cilvēku vienkārši velk uz priekš caur tādiem maziem psiholoģiskiem "burkāniem", līdz viņš pakrīt un vietā nāk kāds cits. Atvaļinājumi, itsevišķi projektu darbos, arī ir iespējami tikai vadības līmenī, visi pārējie strādā no mājām, jo kolēģus taču nevar pamest nelaimē. Kas attiecas uz darba devējiem, tad viņus šī situācija lielos vilcienos apmierina, jo esmu nomainījis pietiekami daudzas darba vietas, lai saprastu, ka minētās lietas ir nevis atsevišķi gadījumi, bet gan likumsakarības.
  • Susurene
    17.11.2022 10:43
    Es domāju, ka tikai ar mani kautkas nav kārtībā, ka pēc stresainā darba reklāmas aģenturā, es domāju par darbu noliktavā utml. vienk lai nebūtu tas stress, bet kautkas monotons...Ideāli, ka neesmu vienīgā, jā un to es saucu par izdegšanu!
  • Gunvalda
    17.11.2022 10:40
    Reklāmas nozarē mēdz būt zemāka alga , nekā noliktavā. Un reklāmas nozare NAV prestižs darbs.

    Un tā ir izlaidība nevis "izdegšana". Tagad jau visādas modes "slimības" parādījušās.
  • Redzu
    17.11.2022 09:37
    Redzu, ka tik daudziem ir šī problèma - mums jāmācās novilkt robežas un teikt nē, kad tas ir vajadzīgs. Atlaidīs? Vai tad būs sliktākais, kas var notikt, ja paši konstanti domājam par aiziešanu no darba? Un ja nu sapratīs? Un ja nu priekšā jaunas durvis uz darbu, ko iemīlēsi? Vajag riskēt. Rītdiena mums nevienam nav apsolīta.
  • Juris
    17.11.2022 04:21
    Es tuvojos kaut kam līdzīgam. Vai to var raksturot kā izdegšanu, nezinu. Drīzāk nogurums no garīgā darba un vienas profesijas. Drīz būs 20 gadi vienā uzņēmumā kopš studiju gadiem. Ideāli darba apstākļi, super priekšnieks, pietiekošs atālgojums. Bet! Pēdējos gados 90% darba laika es jūtos nomākts no tā ko es daru, vienkārši nelaimīgs, viss apnīcis un vajag riktīgi saņemties. Noteikti kaut ko jāmaina, tā vairs nevar turpināties. Gatavs izsviest miskastē visu savu pieredzi, augstāko izglītību, sertifikātu un darīt vienkārši kaut kādu darbu, kur es būtu laimīgs ejot uz to. Nav svarīgi, fizisko vai garīgo citā jomā. Alga noteikti būs otrajā plānā.
    • Madars
      17.11.2022 08:32
      Es pievienojos Jurim.
      Viss ir tā piegriezies kā dažbrīd gribas aiziet no dzīves. Vislaik sev pārmet ka visiem labi es tik kautkāds lohs neizdevies utt. Kad ir brīvdienas labprāt izdari mājas darbus arī tos kas nav jādara bet ar prieku pieeju tiem , bet uzreiz klikt galvā doma par darbu un garastāvoklis uz nulles.Ari esmu kā driģenes sardīnes nevaru mierā būt gribas kustēties ko darīt a tajā pašā laikā man neizdodas nekas jo domas par darbu. Vienvārdsakot viss ir slikti pats slikts riebjas viss. Kāds var palīdzēt šinī situācijā ??? Jā var varam parunāt Whatsapp mans nr 25469227
      • Madar,
        17.11.2022 18:02
        Tu pat domāt nedrīksti, ka jelkāds darbs varētu būt Tavas dzīvības vērts, pasarg’ Dievs! Dzīvība ir augstākais, kas mums pieder, un mūsu dzīve ir dzīvošanas vērta arī tad, ja mums neklājas gluži ideāli. Risinājums ir vienmēr!!! Darbs ir TIKAI veids, kā nopelnīt sev iztiku, tā NAV visa mūsu dzīve kā dažkārt aplami domājam, jo esam tā iemācīti (sveiciens mūsu vecākiem un vecvecākiem!!). Iztikai var nopelnīt ne jau tikai strādājot vienā konkrētā darbā, jo mēs neviens neesam piesieti, iztiku var nopelnīt pilnīgi noteikti arī mainot nodarbošanās veidu, dažkārt pat pilnīgi uz citu pusi. Ja ir strādāts oficiāli, maksāti nodokļi, var aiziet arī kādu brīdī taimautā (bezdarbniekos), mazliet apdomāties, ieklausīties sevī, kas ir tas, uz ko sirds tiecas. Ir arī dažādas iespējas pārkvalificēties par ES naudām, vajag pameklēt, - ir gan NVA lapā, gan arī, piemēram, mācību centra BUTS lapā, u.c. Nav Tava vaina, ka kāds darba devējs ir lohs vai ‘’slimo’’ ar despotismu, lielummāniju vai kādu citu nešpetnu ‘’kaiti’’, jo ir skaidrāks par skaidru, - ja Tu naktīs mosties un domā par darbu, jūties kā uzvilkts, tas nozīmē, ka piedzīvo konstantu stresu, kas Tevi novedis tikpat konstantā trauksmē, kad jau spēcīgi traucēts miegs, un tas ir rādītājs tam, ko sauc par izdegšanu, un, savukārt, ja ir jau šāda ‘’buķete’’, ir jāmeklē atbalsts pie speciālista, piemēram, neirologa, kurš ir specializējies arī miega problēmu risināšanā, kā arī būtu ideāli izrunāt savu sāpi (jā, tas reāli sāp, ja sāc sev šķist lielākais no ‘’neveiksminiekiem’’, bet tas, protams, tā nav, vien atkal kārtējo reizi stereotipizēti pieņēmumi, ka mums jābūt kā citiem (??), bet mēs katrs esam unikāli, sākot jau ar atšķirīgām nervu sistēmām, dzīves pieredzēm kopš piedzimšanas brīža un visu pārējo, un salīdzināšanās ir viena absolūti idiotiska lieta) varbūt ar kādu psihologu, varbūt ar kādu labu paziņu, draugu, varbūt ar kādu jauku bijušo skolotāju, varbūt ar kādu garīdznieku, pat ja neesi saistīts ar kādu draudzi, var aiziet parunāties, jo mūsdienu mācītāji un kapelāni ir zinoši arī psiholoģijas jautājumos. Tev ir jādomā vispirms par savu garīgo un fizisko labsajūtu, ir jāmīl sevi un jāciena savas tiesības būt cilvēkam - īpašam un neatkārtojamam, tev nav nevienam (!!) jāizdabā un jāsalīdzina sevi ar kādu citu, jo tam citam ir cits dzīves ceļš un uzdevums, bet Tev - Tavējais, un tieši apstājoties un ieklausoties sevī, aizejot no tā, kas grasās mūs iznīcināt (nav svarīgi - konkrētais darbs vai kāds nejauks cilvēks), mēs varēsim sadzirdēt savu iekšējo balsi - paši savu patieso būtību. Mīli, cieni un novērtē sevi, Madar! Tu noteikti vari būt apmierināts ar dzīvi, arī strādājot citu darbu un realizējot vēl kādas savas intereses un patikšanas kā vaļaspriekus. Lai izdodas!
      • XD
        19.11.2022 00:27
        Madar, neizliec savu telefonu numuru publiski visādi kretīni sāks jums traucēt. Internets ir ļauna vieta
  • Sieva
    17.11.2022 00:10
    Es 4 mēnešus atpakaļ atdevu savu biznesu,jo biju tik nogurusi. Pārcēlos uz dzīvi ārzemēs,kur tagad veicu fizisku darbu un sāku emocionāli atlabt.
  • A
    16.11.2022 22:18
    Jaa- savu robežu novilkšana, jo žēl par neizmantoto talantu. Priekšnieks muļķis - jāmācās strādāt uz pozitīvu rezultātu,nevis rezultātu par katru cenu. Personāla daļa - darba devējs jaasúdz darba inspekcijaa par nelaišanu atvaļinājumà
  • Matīzz
    16.11.2022 19:43
    Pamanīju kaut kur šajā paspruka arī virsraksts ka čalis neesot veiksminieks jo tas baigais bezdibens viņam esot, bet kas virsrakstu lika nemaz pat neanalizēja viņa teikto
  • Bacils
    16.11.2022 18:06
    Paēdušais nesapratīs, kā izslakušais jūtas. Veselais nesapratīs saslimušo. No principa, ka cilvēks var izdarīt visu, jebko, viss pārējais ir slinkums, tas ir aizstiepies līdz cilvēks var izdarīt visu, vairāku cilvēku vietā, un par lētu naudu. Un pa vidu maisās uzskats, ka nav neaizstājamu cilvēku. Tas viss protams ir tālu no patiesības. Emocionālā, garīgā, psihiskā veselība ir kā kristāla vāze, kas sabrūk pie nedaudz spēcīgāka piesitiena. Kamēr cilvēcīgums, empātija, utt netiek novērtēts visaugstāk, tikmēr neizmērāmi cilvēku pūļi centīsies atrast pietiekoši zinošu psiholigu (kur lielākai daļai vajag atņemt sertifikātu, un vēl par sastrādātu ievikltk ar deisbola nūju paseju no visa spēka), rīs tonnām antidepresantus, izdarīs pašnāvības, vārtīsies pa tvaika ielas klīkai līdzīgu iestāžu gultām, utt.
  • Edīte
    16.11.2022 15:38
    Tas ir bijis arī man, tik ļoti saprotu situāciju. Te ir jārunā arī par darba devēja izglitotību darbā ar cilvēkiem. Veca gada gājuma cilvēki to uzskata par normu pārstrādāties un neuzskata to par slimību vai arī piekrīt, bet nepalīdz esošajā situācijā.
    • Mikrobs
      16.11.2022 18:10
      Tu neesi viena, un tu neesi vāja, tu centies izdarīt vairāk nekā spēj, un ne jau tāpēc, ka tu nevari daudz, tu vari daudz, tu esi stipra, bet kādam gribējās izspiest no tevīm vairāk.
      • Susurene
        17.11.2022 10:48
        Sen pierādīta taisnība, ka jo vairāk dari, jo vairāk sagrūž ko darīt, beigās saproti , ka dari trīs amatu darbus kā viens darbinieks. Un tad sākas izdegšanas sajūta, jo neesi novertēts naudas izteiksmē, bet tieši rodas vainas izjuta , kad nepaspēj trīs amatu darbus izdarīt termiņā, kurš nevienmēr ir adekvāts un nepieciešams pasutitājam.
    • Anna
      17.11.2022 12:27
      Man arī bija līdzīga situacija , es ka gadu nestrādāju pēc savas profesijas. Jo tajā darba vienmēr pietrukst cilvēku , es ļoti centos darīt visu pareizi ka vajag, bet citi to necienīja . Bija gadījumi kad nostrādāju gandrīz diennakti , arī 2 nedēļas pēc kārtas. Es strādāju daudz, pildīju savus pienākumus , man ļoti patika to ko es daru. Ar laiku tas viss palika stresains, varēja just necienu pret darbinieku, pieniem daudz darba kaut darbinieku nav tik daudz in jāstrādā pa 15-18 stundam diena. Pēc darba mājas vai brīvdienas, galva nāca domas par to ko aizmirsu izdarīt vai varēju labāk, nakti guļot bieži sapni par darbu. Darba devējiem nekādas robežas , mana brīvdiena varēja rakstit un zvanīt un bojāt garstavokli. Kad slima ar 39 temperaturu mājas uztraucos ka pievilu kolēģus, jo darba devējs prasa iziet uz darbu slimai(beigas apvainojas ka neizgāju ). Darba devējiem liekas ka tā ir norma… Bēdīgi ka no darba devēja nebija saprašanas . Beigas es vairāk nevarēju to ciest, un izlēmu aiziet strādāt cita vieta un tagad es jutos mierīgi, vadība cita, ļoti ciena katru darbinieku, neļauj pārstrādāt .
Uzgaidiet...
Pievienot komentāru
Neatstāj tukšu
Neatstāj tukšu
Padomā pirms raksti un ievēro lietošanas noteikumus! Atceries, ka jebkāda veida (arī vārdiska) diskriminācija, naida kurināšana, citu personu goda un cieņas aizskaršana, draudi, apmelošana, aizliegtas simbolikas, kā arī pornogrāfiskas vai zaimojošas informācijas izplatīšana ir pretlikumīga. Informācija par šādām darbībām un komentāra autora dati var tikt nodoti tiesībsargājošajām iestādēm.

Par projektu

Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm