Pameta prestižu darbu aģentūrā un sāka strādāt noliktavā. Pieredzes stāstā par izdegšanu dalās Dainis

Es arī nespēju skatīties Agnesi Drunku

Man riebjas Agneses Drunkas raidījuma vadīšanas stils,uzdod jautājumu un pati stundu tarkšķ,skatos tikai Lepera raidījumus kas nav samāksloti.

Arī es esmu ar šo saskārusies.
Nu ir pienācis dzīvē laiks kad darbs reklāmas jomā ir izsmēlis. Darbs un mani pienākumi kurus man krāmēja virsū vēl pagaidām esošajā darbā ir noveduši pie slikta miega naktīs, depresijas ko apstiprināja psihiatrs, sliktas ēšanas, jo arī darbā bieži vien mani rauj nost no galda kad ēdu, it īpaši sezonas laikā ar tekstu - "klau, ir tas un tas pasūtījums gatavs? Klients atnācis pakaļ."
Beigās es sāku palikt vienkārši nejauka pret cilvēkiem darbā. Tad pēc kāda laika gāju ēst ārpus darba un centos neatbildēt uz ziņām kas saistās uz darbu. Tad pēc laika sistemātiski no priekšnieka nāca ziņas arī pēc darba laika,kas protams, bija par darbu jautājumi.
Tas viss beigās kā tādā kāmīša ritenī un uz riņķi.
Un tagad kad esmu jau izspiests citrons man pasaka ka pēdējo mēnesi te strādāju. Ka man jāmeklē cits darbs. Divus gadus līdu ārā no ādas lai viss būtu izdarīts un viss būtu laikā atdots klientiem un beigās mani palūdz aiziet. Tā arī neesmu sapratusi kāpēc es. Vienmēr viss tika izdarīts laikā. Virsstundas arī bija gana daudz. Glābusi citas kolēģes, pieslēdzos, palīdzu lai visu izdarītu laikā. Un beigās man palūdza meklēt citu darbu. Spļāviens sejā un sajūta briesmīga.
Un šis man kā vecākam ir smagi. Man ir atvase par kuru jāgādā. Mans stimuls nepadoties ir mana meita.
Kas līdzīgs ir bijis iepriekš citā reklāmas kompānijā kur arī strādāju par šuvēju. Nebiju tur bijusi atvaļinājumā ne reizi. Vairāk nekā gads ieguldīts ar sirdi un dvēseli, visi darbi izdarīti perfekti un beigās mani vienkārši palūdza aiziet.

Šai pārvaldes sistēmā lielu naudu var tikai nozagt. Nopelnīt ir iespējams tikai hemoroīdus.

Jā, noteikti jāzina un jānosprauž robežas, kā arī jāspēj raudzīties adekvāti uz situāciju - te bieži palīdz skats no malas (ģimenes), kas pamana, ka nav normāls miegs, ka ir satraukums u.c. Nevajag novest tik tālu, ka konkrētā profesija noriebjas - laicīgi jāmaina darba devējs, ja esošais neprotas rūpēties par darbiniekiem.

Man arī bija jāiet šim visam cauri. Savu ideālo darbu pēc izdegšanas vairs atrast nevaru. Neuzticos cilvēkiem un baidos. Citreiz liekas tik forši cilvēki, bet īstenībā viņi izdara tā, ka paliec nesaprašanā un uz nākamo darbu grūti pieteikties. Būs jāsāk individuālais bizness.

Prestižs – tulkojumā ir apmāns, ilūzija. Ir pat filma ar tādu pat nosaukumu - Prestige, kurā filmējušies Beils un Džekmens.

Apzinā vai zemapazinā cilvēkam saslēdzas, ka tas iznetnsivais darbs, ko no viņa prasa, patiesibā ir laika nosišana, tāpēc aī visādos kantoros, reklāmu aģentūrās utt rodas tāapziņa, ka meesi būtībā nekas-to nosauc par izdegšanu, lai citi domā, ka tas ir ļoooti nozīmīgs. Īsts, parasti fizisks darbs, un ja vēl tur ir arī jādomā, ir ista vērtība sevi cienošam cilvēkam. Gan jau mediķi, psihologi un citi eksperti to nosauktu gudrāk.

Par palīgskolu beigušajiem ne visi saprata. :)

Kā anekdotē. Ja dzeršana maisa darbam, tad jāmet nost. Strādāšana. Labākais variants ir tad, ja darbs ir hobijs un hobijs ir tas darbs. Vismaz atrast ko piemērotāku tam. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šai diktatoru pārvaldītajā zemē prastos darbiniekus par ļaudīm vairs neuzskata. Un, jo vairāk sagrūž darba parasti tiem, kas vairāk zina. NEVAJAG TO IZRĀDĪT UN DARĪT, KAMĒR NAV SASTĀDĪTS JAUNS DARBALĪGUMS AR ATALGOJUMA PAAUGSTINĀJUMU. Ja priekšniekiem tas nepatīk, lai iet dirst tie paši. P.S. Vai neesiet ievērojuši vienus un tos pašus uzņēmumus, kas gadiem nevar atrast patstāvīgus darbiniekus? Tie ir tādi paši "palīgskolas beigušie", kas nemāk grāmatvedību ne kalkulāciju. Uz pārbaudes laika algu ekonomiju daudz neieekonomēs, tikai rezultātā iegūs slinkus darbiniekus. "Skraidīs" tikai priekšnieku klātbūtnē.