Pēdējos mēnešos mediji ļoti intensīvi vēstījuši par to, ka Latvijā alkohols tiek patērēts daudz par daudz. Kāda īsti ir trauslā robeža starp nevainīgu baudīšanu un nopietnu aizraušanos? TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" savā pieredzē dalās komunikācijas speciāliste Hildegarde Graumane. Viņa ir vīna baudītāja, bet laiku pa laikam šajā izpriecā norauj stopkrānu.
Hildegardei Graumanei patīk svinēt dzīvi, un reizē viņa rīko atbalsta grupas gavētājiem, kuri gan veselīgāk ēd, gan arī uz laiku pilnībā atsakās no alkohola. Viņa pati "nē" ir pateikusi stiprajam alkoholam.
"Man ļoti paveicies ar to, ka es nelietoju nevienu citu dzērienu, izņemot alu un vīnu. Mums mājās, protams, ir alkohola plaukts, kur stāv šņabis un viskiji, kas man vispār neinteresē. Taču vīns ir absolūti neiztrūkstoša manas dzīves sastāvdaļa," stāsta Hildegarde.
Jau desmit vienpadsmit gadus viņa kopā ar vīru ietur kristīgo gavēni. Tas sākās kā aizraušanās – vienkārši pamēģināt, kā ir nedzert. "Patiesībā robežu, kad mēs sākām dzert un kurā brīdī tas aizgāja par daudz, es nevaru atcerēties. Nebija kritiena vai zaudējuma," viņa norāda.
Ko nozīmē par daudz? "Es teikšu tā, ka laimīgi, pilnvērtīgi, ar abām kājām uz šīs zemes esoši cilvēki vispār nelieto. Te es runāju plašā nozīmē – arī par narkotiskajām vielām. Alķītis, kā es to saucu – redz, man tas vīns tik ļoti patīk un alkohols ir tik mīļš, ka es saku alķītis – ir labs veids, kā mēs drusciņ antidepresējamies. Tā ir ļoti laba poga, kā sevi izslēgt.
Man ļoti garšo Gruzijas vīni, es zinu efektu, ko es no tā dabūšu, un to nevar dabūt ne ar vienu citu alkoholu. Tā tas progresē, un pats to nemani. [Iedzer] vienu vakaru, nedēļas nogales jau aiziet uz darba dienām. [Iesākumā] tā ir viena vīna glāze, tad skaties, ka tās jau ir trīs. Patiesībā tas progresē līdz brīdim, kad saproti, ka…
Es varu atzīties – man ir bijuši rīti, kad vedu vecāko bērnu uz skolu un zinu, ka es nedrīkstu sēdēt pie stūres. Tas bija brīdis, kad sapratu, ka te kaut kas nenotiek pareizi.
Turklāt es vienmēr esmu bijusi funkcionējoša alkoholiķe. Nekad neesmu kavējusi darbu, vienmēr esmu studējusi, bet tas visu laiku mijies ar alķīti," stāsta Hildegarde. Ar dzīvesbiedru nolemts patestēt, kā ir dzīvot bez alkohola.
Pagājušajā gadā Hildegarde sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas, kur vienā bildē viņa redzama 22. janvārī, uzsākot Lielo gavēni, bet otrā – 9. aprīlī, gavēni noslēdzot. Šajā laikā viņa zaudēja piecus kilogramus liekā svara.
Kādas vēl pārmaiņas notika šajā laikā? "Ar gavēņiem ir tā, ka šobrīd es dzeru mazāk nekā es gribētu dzert, ja godīgi. Es regulāri taisu gavēņa grupas un godīgi eju kopā ar dalībniekiem.
Faktiski mans secinājums par alķīti ir tāds, ka šī laikam ir vienīgā lieta, kas man patīk un nepatīk reizē. Man ļoti patīk dzert vīnu, un man ļoti patīk nedzert vīnu. Tas ir apbrīnojami, jo katrā gavēnī es saprotu, cik šausmīgi forši ir pamosties bez galvassāpēm, visu laiku esi apzināts, bet cik forši ir arī vīnu dzert. Sanāk tā, ka es mētājos gan vienā, gan otrā upē, bet gavēnīši ir mans veids, kādā es sevi trenēju, jo tas prasa milzīgu pacietību, darbu ar sevi, jo izslēgt alkoholu [no dzīves] nav vienkārši," stāsta Hildegarde.
Viņai grūtākais, izslēdzot grādīgos dzērienus, ir aiziet gulēt. "Taču miegs ceturtajā piektajā dienā neatsverami uzlabojas. Un tas ir brīdis, kad man patīt nedzert," saka Hildegarde.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
