Veselība pret algu – cik augsta ir arodslimību cena?

Oi, es regulāri cīnos darbā, bet nu jau par to, lai nepalieku par galīgu invalīdu, jo pa 35 gadiem ir "sastrādāts" gan asinspiediens, gan migrēna, gan sirds pārsitieni un bezspēks, gan pilnīgs motivācijas trūkums, gan ikdienas krampji mugurā sakarā ar diska trūci. Un es pat neesmu celtnieks. Cīniņi par stāvgaldu, par apgaismojumu, par izvairīšanos no trokšņa, par pusdienas pauzi, par iespēju ar krampjiem varbūt "nekratīties" 1.5h uz darbu vienā virzienā, jo var arī palikt tupus pozā uz asfalta pilsētā, kura nav Tava dzīvesvieta. Bet tie teksti, kuri jàklausās: "varbūt tev vēl gaismu sagribēsies", "pie ārsta, tad jāņem atvaļinājums". Slimības lapas, aizmirstiet, nedod, nevar jau atbraukt saasinājumos, kad esi sarauts krampī un rāpo pa grīdu. Apziņa, ka par veselību jārūpējas, man ir no agras jaunības, bet visas tās mežonīgā kapitālisma "vairāk, ātrāk" prasības gadu desmitiem komplektā ar ģimenes vajadzībām (bērni, vecāki)...kopsummā diezgan.baisi....vai nu ķepurojies kā māki tāds diezgan salauzts vai padodies, atmetot dzīvei ar roku....

Mežonīgajā kapitālismā (komunisma paveids) veselības normas uz "papīra". Neviens vairs "nezin", cik darbinieku nepieciešams noteikta darba rezultāta sasniegšanai. :))) To kādreiz "noteica" ar skaitāmo kauliņu palīdzību. Tajā laikā veļasmašīnā vēl hoķi neskatījās.