Vai solīto pārmaiņu nebūs? UEFA prezidenta kandidāti nevēlas reformēt ČL formātu

Ideja mainīt UEFA Čempionu līgas formātu izskanēja jau pirms kāda laika ar mērķi padarīt sacensības auditorijai vēl pievilcīgākas, tādējādi rīkotājiem un klubiem iegūstot lielākus naudas līdzekļus. Izskanējusi versija, ka pašreizējais UEFA Čempionu līgas 32 komandu grupu turnīrs varētu tikt aizstāts ar 32 vienību priekšsacīkstēm, no kurām 16 iekļūs pamatturnīrā. "Bija uzmetums, sākuma punkts sarunām par jauno formātu, ko es pārsūtīju UEFA administrācijai. Tomēr pats neesmu piedalījies šajās sarunās," atzīmēja van Prāgs.

Tikmēr Čeferins kritizēja jauno formātu, kas spēcīgākajām valstīm paredzētu četras vietas turnīrā. "Nebiju iesaistīts šī projekta veidošanā, bet ievēlēšanas gadījumā tur neko nevarēšu mainīt," teica Čeferins, kurš ir Slovēnijas Futbola federācijas (NZS) prezidents. "Mazām valstīm tas nenāktu par labu. Projekts vairākus mēnešu bija procesā, taču asociācijas bija maz informētas."

Tāpat Čeferins atklāja, ka van Prāgs, Portugāles Futbola federācijas (FPF) vadītājs Fernandu Gomešs un Anglijas Futbola asociācijas (FA) priekšsēdētāja vietnieks Deivids Gils risina pārrunas ar Eiropas Klubu asociāciju (ECA). Tikmēr van Prāgs uzsver, ka kritikas vietā viņu vajadzētu paslavēt par centieniem aizkavēt Eiropas Superlīgas izveidošanu, kur spēlētu tikai kontinenta spēcīgāko valstu komandas.

"Tas bija liels drauds. Lepojos ar to, ka divreiz devos uz Minheni pie Karla Heinca Rummeniges (ECA prezidenta un Minhenes Bayern kluba priekšsēdētāja), lai pārliecinātos, ka tas nenotiks," taisnojās Nīderlandes Futbola federācijas (KNVB) vadītājs van Prāgs. Kritiski par reformām izteikusies arī Eiropas Futbola profesionālo līgu asociācija (EPFL), kas reformu veicējiem pārmet nepietiekamu konsultēšanos ar turnīru rīkotājiem. Tāpat EPFL atzīst, ka jaunajam formātam būtu slikta ietekmē uz nacionālajiem čempionātiem, kā arī pieaugtu finansiālā un sportiskā atšķirība starp lielajiem un pārējiem klubiem.

FA pēc Anhela Marijas Viljara kandidatūras atsaukšanas UEFA prezidenta vēlēšanās atbalstīs van Prāgu. Van Prāgam oficiālu atbalstu paudušas Anglija un Beļģija. Patlaban gan lielākas izredzes uz uzvaru ir mazāk zināmajam Čeferinam, kuram ir Krievijas, Vācijas un Francijas federāciju atbalsts. "Negaidīju, ka man nebūs Vācijas Futbola federācijas (DFB) atbalsta. Biju pārliecināts par viņu atbalstu, ne tikai tāpēc, ka esam labi kaimiņi un mums ir laba komunikācija," komentēja van Prāgs.

UEFA prezidenta vēlēšanas norisināsies 14. septembrī Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Patlaban 68 gadus vecais van Prāgs kopš 2008. gada vada KNVB, bet pērn viņš pieteicās arī FIFA prezidenta amatam, taču savu kandidatūru atsauca. Tikmēr 48 gadus vecais Čefrins NZS vada kopš 2011. gada. Iepriekšējais prezidents Mišels Platinī nolēma atkāpties no sava amata pēc tam, kad viņam maijā netika atcelta diskvalifikācija no visām ar futbolu saistītām aktivitātēm. Savukārt jaunajam prezidentam būs līdz galam jānostrādā iepriekšējā vadītāja termiņš, kas beigsies 2019. gada martā.