Dabiskās pļavas: kāpēc par tām svarīgi runāt arī ziemā
Raidījumā "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!" pie Maijas Rozītes un Māra Grigaļa viesojās Latvijas Dabas fonda pļavas produktu projekta vadītāja Inga Muižniece, lai pastāstīti par dabiskajām pļavām un sniegtu padomu, ar ko sākt, ja gribas savu piemājas pļaviņu pārvērst dabiskā pļaviņā?
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu. Šajā reizē Latvijas Dabas fonda pļavas produktu projekta vadītāja Inga Muižniece stāsta par Latvijas Dabas fonda (LDF) izstrādāto jauno zīmolu "Dabisko pļavu produkts".
Lai saglabātu un vairotu Latvijas dabiskās pļavas, LDF ir izstrādājis jaunu zīmolu "Dabisko pļavu produkts". Jaunradītā zīme tika atklāta 31. janvārī, kad to arī piešķīra pirmajiem dabisko pļavu produktu ražotājiem.
Zīmi "Dabisko pļavu produkts" turpmāk LDF piešķirs ražotājiem, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas un ražo produktus – medu, zāļu tējas, gaļu, piena produktus, kā arī lauku tūrisma objektiem un amatniekiem. Patērētāji, izvēloties produktu ar šo zīmi, varēs atbalstīt dabas vērtību saglabāšanu un atjaunošanu, ražotājus, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas, kā arī iegūt augstas kvalitātes produktus.
"Dabiskā pļava ir dzīvotne ar ļoti, ļoti daudz sugām. Ne tikai ar augiem, bet tā ir arī dzīvotne putniem, kukaiņiem un bieži vien arī savvaļas zīdītājiem," stāsta Muižniece un atklāj, ka patiesībā tās būtu jāsauc par daļēji dabiskām pļavām, jo tās nespēj pastāvēt bez cilvēka līdzdalības un apsaimniekošanas.
"Dabiskā pļava Latvijā nepastāv, jo dabiskie resursi ir tie, kas spēj iztikt bez cilvēka, piemēram, tundra. Kad mēs runājam par dabisko pļavu, mēs domājam par daļēju dabisko dzīvotni. Vēl dabisko pļavu mēdzam saukt par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Pareizi dabisko pļavu būtu dēvēt par Eiropas Savienības zālāju biotopu."
Biotopi ir ekspertu atzīti, kā ļoti vērtīgi ar ļoti plašu un retu sugu klāstu.
Tikai 0,9% Latvijas teritorijas ir dabiskās pļavas. Pirms diviem gadiem tie bija 0,7%.
"Braukājot pa Latviju, mēs redzam zālāju platības, īpaši Latgalē, bet šiem zālājiem nav bioloģiskās vērtības."
Urbanizācija, tehnoloģiskais progress pēdējos 100 gados ir par iemeslu, kāpēc tik strauji izmazinājušās dabiskās pļavas. Dabiskie zālāji ir salīdzinoši zemas ražības platība. Lai saražotu arvien vairāk un vairāk pārtikas, zālāji tika uzarti un sēti graudi. Tā bija iespēja kāpināt produktivitāti.
Otrs iesmels ir zemju neapsaimniekošana, kad dabīgās pļavas pārkrūmojas un ar laiku tur izveidojas mežs.
"Lai būtu interese saglabāt dabiskos zālājus, ir jābūt ekonomiskam pamatojumam. Ar zīmolu "Dabisko pļavu produkts" vēlamies izcel tos apsaimniekotājus, kas darbojas dabiskajās pļavās, ražo produktus. Ar zīmolu motivēsim sabiedrību ielikt savu artavu dabisko pļavu saglabāšanā."
Tas ir lokāls zīmols, kas atbalsta konkrētās valsts dabiskās pļavas, dabiskos zālājus.
"Latvijā radītais zīmols būs vērsts uz Latvijas dabiskajiem zālājiem. Tā ir salīdzinoši šaura darbības sfēra. Mums nebūs 100 ražotāju, kas zīmolu varēs izvietot uz saviem produktiem, jo tas ir nišas produkts. Tā izcelsim Latvijas situāciju un Latvijas zālājus."
Vai piemājas pļavu var pārvērst par dabisko pļavu? Muižniece nenoliedz, ka to var izdarīt, tikai jāsaprot, cik ilgs laiks tam ir nepieciešams. Ja pļava gadu gadiem ir apstrādātā, tas būs sarežģīti, jo būs jāveic daudz dažādas mehāniskas lietas, lai tiktu līdz sākumam, kad var iesēt sēkliņu un dabiskā pļava pamazām var sākt veidoties. Muižniece neslēpj, ka tās var būt desmitgades, līdz būs dabiskā pļava.
Kā var tikt pie zīmes "Dabisko pļavu produkts"?
Pirmais solis, ja vēlas iegūt zīmi "Dabisko pļavu produkts", ir jāsazinās ar LDF. Pieteikšanās zīmolam pirmajā posmā aicinām pļavu saimniekus aizpildīt pieteikuma anketu šeit vai sazināties pa e-pastu: [email protected].
Ja vēl nav dabiskās pļava, var piebiedroties kopienai – dabiskās pļavas draugu pulks, kur var uzzināt par dabisko pļavu apsaimniekošanu, piedaloties semināros, kur uzzinātu svarīgu informāciju par dabiskajām pļavām. Plašāka informācija šeit.
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
