Braže: NATO dalībvalstis politiskās attiecības ar Ukrainu izlems Viļņas samita laikā
Nepilnas divas nedēļas pirms NATO samita Viļņā, NATO dalībvalstis vēl nav izlēmušas, kādas drošības garantijas samita laikā piedāvās Ukrainai. Diskusijas par to NATO dalībvalstis turpinās arī samita laikā, tā šorīt intervijā "900 sekundēm" sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.
"Sabiedrotie ļoti praktiski patlaban strādā gan pie atbalsta paketes Ukrainai – notiek paralēli politiskas sarunas par formulējumu, kas, iespējams, ļautu noņemt parasību pēc rīcības darbības plāna, kas bija vienlaikus arī nosacījums, lai Ukraina iestātos NATO. Notiek politiskas divpusējas sarunas ne NATO ietvaros par drošības garantijām Ukrainai, par tās nākotnes modeļiem. Taču visi sabiedrotie ir absolūti vienoti par to, ka atbalsts Ukrainai ir mūsu pašu – NATO dalībvalstu, visas Eiropas, pasaules – drošības interesēs un tam ir jāturpinās."
NATO darba kārtībā ir strādāt pie pašu atturēšanas, aizsardzības stiprināšanas, kas saistīts ar praktiskiem soļiem, tostarp reģionālo aizsardzību, kā arī papildus aizsardzības izdevumi, papildus aizsardzības industrijas ražošanas spējas. "Baltijai vai citām NATO dalībvalstīm šobrīd nav tiešu militāru draudu, iepriekš minētie ir gatavošanās pasākumi, jo kopējā drošības situācija eiroatlantiskajā zonā ir pasliktinājusies," vienlaikus uzsvēra Braže.
Tāpat otrs bloks samita dienaskārtībā ir viss, kas attiecas uz atbalstu Ukrainai. Braže informēja, ka tiks sniegts papildus atbalsts Ukrainai nemilitārajām spējām – liela atbalsta pakete visdažādākajām Ukrainas vajadzībām, lai tā pilnībā atbilstu NATO standartiem. Tas būtiski, jo Ukrainas vieta ir NATO un nākamie soļi, kā to panākt, ir būtiski. Tāpat skaidrs, ka Ukrainai ir jāuzvar karš un jābūt demokrātiskai, neatkarīgai Ukrainai, kas grib iestāties NATO kara beigās.
Pēc viņas teiktā, trešais bloks samita dienaskārtībā ir sadarbība ar dažādiem partneriem.
Komentējot Latvijas vēlmi panākt, lai šeit būtu brigādes izmēra vienība, lielākoties uz Kanādas rēķina, viņa teica, ka divpusējo brigāžu izvietošana ir abpusējs darbs, kamēr NATO virpavēlnieks skatās uz kopainu, kādi spēki atrodas visā NATO teritorijā un kādas spējas tam ir vajadzīgas.
Lietuvas mediji vēstī, ka kaimiņvalsts debesis NATO samita laikā aizsargās jaudīgā sistēma "Patriot", ko Lietuvai atvedīs, uzstādīs un nodrošinās tās darbību vācieši, lai nekas neapdraudētu samita dalībniekus un Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotājus, ceturtdien paziņoja Lietuvas armija.
Bruņoto spēku publicētajos attēlos redzams, kā uz Lietuvas galvaspilsētu tiek vesta tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma.
Lietuvas Bruņotie spēki norādīja, ka Lietuvā pirms samita tiks izvietotas arī citas kaujas spējas saskaņā ar iepriekš izstrādātu plāniem, procedūrām, sakariem un loģistiku.
Lietuvas armija darbam NATO samita laikā gatavojas norīkot vairāk nekā 3000 karavīru.
Samita laikā Lietuvas armijas vienības sadarbībā ar sabiedrotajiem papildus nodrošinās pretgaisa aizsardzību, kritiski svarīgu objektu, svarīgu maršrutu aizsardzību, personu aizsardzību, izmitināšanas un transportlīdzekļu pārbaudes, kā arī sprāgstvielu meklēšanu saistītajos objektos, teikts paziņojumā.
NATO samits Viļņā notiks 11. un 12. jūlijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
