"Tās ir šausmas, ka notiek kaut kas tik absurds un neviens beigās nejutīsies vainīgs. Šeit ir kaut kas tautiskā līmenī, ne tikai atsevišķu indivīdu apziņā. Mēs sakām tas ir Putins, viņa iekšējais loks. Bet šīs lietas nenotiek tikai tāpēc, ka viens cilvēks vai viņam pietuvinātie to ir izgudrojuši. Tas notiek tāpēc, ka cilvēki to pieļauj ilgāku laiku."
Viņš teica – bijis pārsteigts, ka daudzi Rietumos nenoticēja kara iespējamībai un, pat raugoties, kā lieli karaspēki savelkas ap Ukrainu, vēl domāja, ka iebrukums ies secen. Cālītis atzina, ka pats paredzēja ko tādu notiekam, jo Krievijai ir zināms "stils", ko tā piekopj, tāpēc nebija divu domu, kāpēc, lai būtu citādāk attiecībā uz Ukrainu. Viņš teica, ka kaimiņu kultūra ir sena, pirms simtiem gadiem radusies un veidojusies, izrietot no tatāru mongoļu ieskatiem un dzīvesveida.
Vienlaikus teologs teica, ka tās briesmas un šausmas, kas seko pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir neiedomājamas un ir grūti kam tādam noticēt 2022. gadā. Viņš pats karu ir piedzīvojis bērnībā, taču tās ir senas atmiņas. Arī Latvijā, kad toreiz bija nežēlības, kas pārsniedz mūsu sapratni.
Cālītis teica, ka neviena tauta nespēs aptvert un pieņemt Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā un arī cilvēkiem Krievijā tas ir ārpus apziņas. "Tās ir šausmas, ka notiek kaut kas tik absurds un neviens nejutīsies vainīgs. Viņi netic tām lietām – cilvēki Krievijā," viņš atzina. Pēc Cālīša teiktā, arī citās valstīs, kur notiek necilvēcības, cilvēki nespēj tam noticēt. Tikmēr Krievija iedomājas karot vienā, otrā, trešajā un ceturtajā vietā.
Uz jautājumu, kāpēc Dievs to pieļauj, Cālītis atbildēja šādi: "Dievs nav šajā jautājumā iejaukts." Komentējot, kāpēc cilvēki tā uzvedas, sekoja viņa atbilde – zvērs nav aizdzīts un padzīts, atbilde ir indivīdos.
Vienlaikus viņš teica, – katram ir arī pozitīvs blakusefekts – tas ir pamodinājis mūsos gatavību darīt un palīdzēt, izrauj no ierastā egocentrisma, jo pēkšņi domājam par citiem.
Komentējot, kādēļ Rietumu pasaules līderi diezgan gausi steidz palīgā Ukrainai, viņš teica – visas valstis grib sevi saglabāt komfortā, un Rietumu valstsvīri tam atsaucas. Mēs Krievijas robežā redzam, kas notiek. Šobrīd militārā palīdzība no Rietumiem ir pietiekami labā līmenī, ir cerība, ka situācija uzlabosies, tāpēc Ukrainai ir diezgan lielas cerības atvairīt uzbrukumus un sevi nosargāt. Ja atbalsts samazināsies, nav šaubu par to, kas notiks tālāk. Tāpat Krievijai ir ļoti grūti iedomāties zaudējumu, jautājums, kas ir tā alternatīva, lai novērstu uzmanību no neveiksmēm Ukrainā. Tomēr domāju, ka NATO drošības zona, kurā esam, ir ļoti sarosījusies.
Komentējot, kā raudzīties uz karu, viņš teica – jāiemācās ieraudzīt dzīves asās kontūras un ar tām rēķināties. Dzīve nav saulains rožu dārzs.
Cālītis pieļāva, ka šie Ziemassvētki būs citādāki nekā iepriekšējie, jo vairāk skatāmies uz cilvēcīgo, dzīvojam kara briesmās. Taču viņš uzsvēra, neraugoties uz kara šausmām, svinēt svētkus drīkstam, arī Ukrainā cilvēki dedzinās svecītes un atzīmēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
