Kā ziņāms, Ukrainas karš notiek ne vien uz zemes, bet arī kibertelpā, kur nav skaidru robežu un uzbrukumā var ciest arī citas valstis. Kiberuzbrukumus veic gan Krievijas, gan Ukrainas pusē esošie hakeri, situāciju savā labā mēģina izmantot arī kibernoziedznieki.
Kaškina stāsta, ja no februāra vidus bija vērojama stipra šāda veida aktivitāte Latvijas kiberttelpā, tad tagad situācija ir stabilizējusies un aktivitāte ir pieklususi. Taču iepriekš bijuši pat rafinēti mēģinājumi uzbrukt valsts iestādēm, izmantojot dažādas metodes. Šobrīd ir mierīgāk.
Viņa atzina, ka liela daļa aktivitāšu nāk no Krievijas, Baltkrievijas.
Kopumā gada laikā bijuši ap 100 gadījumi, kad iestādes Latvijā cietušas no šifrējošiem vīrusiem. Summas ir bitkoinos, tās mainās atkarībā no upura. Lielām, starptautiskām organizācijām tās var sasniegt pat simtus, tūkstošus. Šādos gadījumos var mēģināt kaulēties.
Jau ziņots, ka Krievijas propaganda ātri spēj pielāgoties dažādiem aktuāliem notikumiem un tēmām, kas izmantojamas Rietumvalstu diskreditācijai. Tā, piemēram, propagandas aktivitātēs ar mērķi destabilizēt un polarizēt Rietumvalstu sabiedrības operatīvi tika izmantots vakcīnu jautājums.
Krievija iedarbināja savu propagandu, lai attēlotu Krieviju kā atbildīgu un gādīgu lielvaru, kurai šķietami ir vēlme un spējas risināt globālas krīzes. Kremļa amatpersonas regulāri ziņoja, ka "Sputnik V" tiks piegādāta arvien vairāk valstīm visos pasaules reģionos un Krievijas propagandas kanāli slavēja institūta izgudrojumu kā globāli vispieejamāko vakcīnu.
Taču, kamēr Krievija turpināja publiski apliecināt, ka nodrošinās solītās "Sputnik V" piegādes, Satversmes aizsardzības biroja iegūtā informācija liecina, – Kremļa amatpersonas jau 2021.gada vasarā apzinājās, ka tas nebūs iespējams ierobežoto ražošanas jaudu dēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
