Zemgales vidusskolas vienā klasē Kristiāns vada ciltskoku pulciņu. Tā ir viņa veidota nodarbība, kas patiesībā interesē visai daudz skolēnu. Izrādās, – daudziem skolēniem un ne tikai ir neizskaidrojama vilkme, interese uzzināt vairāk par saviem senčiem.
Kristiāns rāda sevis izveidoto tvitera kontu, kas veltīts ciltskoku pētniecībai. Viņš gūst lielu gandarījumu, kad redz, ka cilvēki rod vairāk vienojošā, nevis šķeļošā: "Tauta tiek šķelta no visām pusēm, tauta pati šķeļas. Kaimiņš kaimiņu ēd nost, rads radu ēd nost. Tā ir iespēja tautai saliedēties atpakaļ. Tā sajūta, ka redzu, ka zem mana ieraksta atrodas divi radinieki, kuri iepriekš strīdējās un tagad satiek, tā ir fantastiska."
Pedagoga un ciltskoku pētnieka "Twitter" kontā ikviens var atrast dažādus padomus, kā meklēt un atrast savus senčus. Kristiānam pašam par lielu pārsteigumu senču meklēšana interesē ļoti daudzus iedzīvotājus: "Vai nu salaulājušies, vai asinsradi, visi ir rados, nav neviens noslēgta dzimta."
Astoņus gadus pētot dažādu cilvēku dzimtu saknes un pētot arī savus senčus, Kristiāns ir nonācis pie stingra secinājuma. Ikviens Latvijā ir tuvāks vai tālāks radinieks ikvienam citam latvietim. To pierāda arī paša Kristiāns atklājums: "Interesantākais, ko esmu atklājis, ka Vairas Vīķes-Freibergas vīrs man ir rads. Klīstot pa gēniem, es uzgāju uz viņa koka, ka viņa dzimta ir no Jelgavas, man arī tajā pusē ir radi. Skatos ierakstos, un tur Lešinski ar Kalniņiem apprecējušies."
Svarīgākais ir tas, ka, pētot senčus un viņu dzīves gājumu, mēs parasti vairāk atrodam vienojošā, nevis šķeļošā. Tāpēc ikviens, kurš vēlas uzsākt detektīva cienīgu darbu var droši padomus gūs Kristiāna Jakubovska tviterī, kur ir dažādi padomi par to, kā pareizi meklēt savus senčus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
