Taujāts, kādēļ mudināt Latviju izvērtēt arī pieejamo aizdevumu daļas finansējumu, viņš teica, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas pakāpeniski pieaugs, tāpēc nopietni jādomā par budžeta deficīta mazināšanu. "Ir jārēķinās, ka viegli pieejamā finansējuma periods beidzas. Eiropas Centrālā banka sāk celt procentu likmes, mazināt citus monetārās stimulēšanas pasākumus. Tas nozīmē, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas pakāpeniski pieaugs," sacīja Dombrovskis.
Taujāts, vai finansējums, kas Latvijai pieejams no Atveseļošanās fonda, varētu pieaugt, viņš teica, ka patlaban tiks veikts finansējuma pārrēķins atbilstoši Latvijas ekonomikas attīstībai 2020.gadā un 2021.gadā. Finansējums būs nedaudz lielāks, nekā 1,82 miljoni eiro, ko paredz Latvijas sagatavotais ekonomikas atjaunošanas plāns. Latvijai šī summa pienāksies. Taču tas, ka ir jāmazina atkarības no Krievijas fosilā kurināmā, augstā kurināmā inflācija, dalībvalstīm paver iespējas sagatavot un iesniegt – zināmus grozījumi Ekonomikas atveseļošanās un noturības plānos.
Viņš piebilda, ka, sasniedzot noteiktus investīciju un reformu mērķus, Latvija finansējumu saņems. Kontrole par līdzekļu izlietojumu ir strikta, tiek kontrolēts, vai naudu izmanto plāna noteiktajiem mērķiem.
Komentējot, kas ir tie ieguvumi, kurus Latvijas iedzīvotājs varēs saskatīt, sajust vai izmērīt no šīs naudas, Dombrovskis atbildēja, ka par šiem līdzekļiem tiks nosiltināts zināms skaits māju, tāpat no Ekonomikas atveseļošanās un noturības plāna tiks sniegts atbalsts, piemēram, elektromobilitātes infrastruktūras izveidē.
Patlaban EK vērtē konkrēto finansējuma pieprasījumu, Latvijas plāns izvērtēts jau pērn. Patlaban tiek vērtēts konkrētais maksājuma pieprasījums, vai visi ar to saistītie mērķi ir sasniegti.
Komentējot, vai ir kādas citas valsts izvirzītie mērķi, kurus vēlētos izcelt kā īpaši pragmatiskus, Dombrovskis teica, ka, no vienas puses, jāturpina atbalsts ekonomikai, iedzīvotājiem, bet būtiski, lai atbalsts ir laikā mērķēts – viegli pieejamā finansējuma periods beidzas.
Pēc Dombrovska teiktā, līdz šim ES iedarbinātie mehānismi var ļaut pārvarēt krīzi. Dalībvalstīm nenosaka konkrētus budžeta deficīta mērķus, bet gan pastāv fiskālā manevra iespējas, izveidota iespēja no valsts atbalsta politikas atbalstīt grūtībās nonākušos uzņēmumus, papildus tiek paredzēts finansējums enerģētiskās neatkarības īstenošanai – tā ir virkne pasākumu, kas tiek īstenoti krīzes pārvarēšanai.
Komentējot pagājušajā nedēļā EK sniegto pozitīvo viedokli par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, viņš atgādināja, ka šonedēļ ES samita līderi par šo jautājumu lems, cerams, ka lēmums būs pozitīvs. Pēc Dombrovska teiktā, ES kandidātvalsts statusa piešķiršana ir svarīgs, simbolisks pirmais solis Ukrainai, signāls, ka tai ir tiesības pašai lemt par savu likteni, izvēlēties, kādu ģeopolitisko virzienu tā īstenot. No ES tas ir svarīgs pirmais solis, simbolisks politisks žests, taču ir virkne prasību, kas Ukrainai kā ES kandidātvalstij būs jāizpilda, lai nonāktu līdz ES dalībvalsts statusam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
