Eksperte: nodokļu izmaiņām nākamgad būs mērena ietekme uz mājsaimniecībām

Proti, ir sabiedrības grupas, kuru ienākumi nākamgad augs. Tāpat ir sabiedrības grupas, kuru ienākumi nākamgad nemainīsies, bet izdevumi būs lielāki. Ienākumi saskaņā ar pieņemto valsts budžetu augs mediķiem, drošības un izglītības iestādēs strādājošajiem un skolotājiem. Taču šīm sabiedrības grupām tie būs kosmētiski ieņēmumu pieaugumi, lai gan algas šīm sabiedrības grupām vajadzēja celt jau sen.

Kopumā gan ieņēmumu palielinājums gan nebūs tik liels, kādā mērā ir pieauguši izdevumi, secina Kropa.

Kropa arī neslēpa, ka patēriņa nodokļu kāpums nākamgad negatīvi ietekmēs visas sabiedrības grupas, piemēram, pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem vairāk nekā uz pusi nākamgad negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maciņus un kāpinās kopējo inflācijas līmeni, sprieda eksperte.

Viņa neslēpa, ka izdevumi pieaugs arī par gāzes un elektrības lietošanu – elektrības kā resursa cena pieaug, ko nosaka globāli notikumi. Jācer, ka energoresursu inflācija samazināsies.

Iedzīvotāju vērtējums par savu finansiālo situāciju šogad uzlabojies

Pēdējie četri gadi mājsaimniecībām bijuši izaicinājumiem bagāti, neslēpa eksperte. Taču Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija 2023.gadā ir nedaudz uzlabojusies salīdzinājumā ar 2022.gadu, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Šogad aptaujā 22% respondentu atzinuši, ka viņu finanšu situācija ir uzlabojusies nedaudz vai būtiski, kamēr pērn šādu ģimeņu īpatsvars bija 18%. Savukārt 36% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija palikusi nemainīga. Vienlaikus joprojām ir daudz tādu mājsaimniecību, kuru finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies, – šogad ar bažām uz savām naudas lietām raugās 42% iedzīvotāju, kas gan ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā pērn, kad tika fiksēts negatīvākais finanšu situācijas vērtējums kopš 2013.gada.

Pozitīvas pārmaiņas savās finansēs biežāk sajutuši gados jaunāki iedzīvotāji jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, Kurzemē un Rīgā dzīvojošie.

Savukārt negatīvas tendences piedzīvojuši iedzīvotāji vecumā virs 45 gadiem, ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem, kā arī Zemgalē un Latgalē dzīvojošie. Kopumā tieši iedzīvotāji vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem pauduši negatīvāko vērtējumu par finanšu situācijas pārmaiņām pēdējo 12 mēnešu laikā, norāda bankā.

"Swedbank" Finanšu institūta finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa norāda, ka pēc straujā krituma 2022.gadā iedzīvotāju reālā neto darba alga jeb faktiskā pirktspēja šogad ir pakāpeniski atkopusies. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums un inflācijas iegrožošanas pasākumi ir pakāpeniski izlīdzinājuši pieaugošo dzīves dārdzību. Viņa arī min, ka šogad, līdzīgi kā pērn, iedzīvotāji tērējuši par spīti tam, ka cenas par precēm un pakalpojumiem turpināja pārsteigt ar aizvien jauniem rekordiem.

Kropa skaidro, ka daļa tēriņu ir bijuši neizbēgami un augstāka cena bija jāmaksā piespiedu kārtā, piemēram, par pārtiku, elektroenerģiju un siltumu. Tomēr pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas novēroti arī pieaugoši tēriņi par ceļojumiem, izklaidi un atpūtu, un tie ne vienmēr bijuši finansiāli pamatoti ar pietiekamu ikmēneša ienākumu plūsmu.

Pēc Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem, iedzīvotāju uzkrājumi ir sarukuši un pieaudzis patēriņa kredītu īpatsvars, tostarp arī nebanku kreditēšanas jomā, norāda Kropa.

Vērtējot dažādu faktoru ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, novērojams, ka pārsvarā visas pozīcijas ir bijušas ar negatīvu efektu. Proti, iedzīvotāju vērtējumā situācija finanšu jautājumos kļuvusi sliktāka gan dažādu izdevumu kontekstā, gan arī ienākumu plūsmas, darba stabilitātes un uzkrājumu jomā.

Lielākās negatīvās pārmaiņas Latvijas ģimenes izjutušas trijās galvenajās izmaksu pozīcijās – pārtikas tēriņiem (negatīvi ietekmē 85% respondentu), ikmēneša izdevumiem par mājokli (79%), kā arī transporta izdevumiem (62%). Šīs trīs jau tradicionāli ir izmaksu grupas ar lielāko ietekmi uz iedzīvotāju finansēm, tiesa, salīdzinot ar 2022.gada aptaujas datiem, šogad vērtējums ir nedaudz uzlabojies, min bankā.

Tāpat bankā atzīmē, lai arī inflācija 2023.gadā pamazām tiek iegrožota, cenas joprojām ir ar augšupejošu tendenci. Iedzīvotājiem ar šīm izmaksām ir grūti tikt galā, un tas izaicina cilvēku finansiālo stabilitāti.

Salīdzinot ar vērtējumu pirms gada, šogad iedzīvotāji ir bijuši nedaudz kritiskāki par regulējuma izmaiņu ietekmi uz saviem ienākumiem, tādējādi signalizējot par tādu kā sasaluma periodu šajā ziņā bez vērā ņemamām pārmaiņām. "Swedbank"  atzīmē, ka šogad vienīgās pārmaiņas faktiski bijušas vien minimālās darba algas pieaugums, pretstatā iepriekšējiem gadiem, kad tika pakāpeniski palielināts gan diferencētais neapliekamais minimums, gan tā piemērošanas sliekšņi.

Izteikts kritums šogad bijis valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta novērtējumam, beidzoties kompensāciju periodam.

Kropa norāda, ka laika periodā no 2013.gada līdz pandēmijai 2019.gadā iedzīvotāji uz nākotni raudzījās krietni pozitīvāk, nekā pēdējos četrus gadus. Šis periods mājsaimniecībām bijis izaicinājumiem un dažādiem finanšu satricinājumiem bagāts, kas prasījis pielāgošanos, pārorientēšanos un kaut kādā ziņā – pat finansiālu izdzīvošanu. Tas atspoguļojas gan attiecībā uz šī gada vērtējumu, gan arī skatījumā uz to, kas gaidāms turpmāk.

Salīdzinot ar 2022.gada nogalē sniegtajām prognozēm šim gadam, iedzīvotāji pamazām atgūst optimismu. Prognozējot savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas nākamajam gadam, 22% iedzīvotāju norādījuši, ka ģimenes labklājības līmenis uzlabosies, 26% domā, ka tas nemainīsies, bet 40% – ka pasliktināsies.

Pirms gada kopējais skats uz finanšu situāciju nākotnē bija divkārt pesimistiskāks, jo bija krietni mazāk cilvēku ar cerīgu skatu uz šo gadu (15%) un daudz vairāk cilvēku ar pārliecību, ka situācija pasliktināsies (55%), norāda bankā.