Pētniecības nolūkā ir izvēlēti vairāki Latvijas Valsts mežu saimniecībā esošie ceļa posmi, kas nav noklāti ar asfaltu.
"Mūsu ceļu tīkls ir diezgan plašs, un ļoti daudz meža ceļu iet gar viensētām vai pat caur viensētām," skaidro Valsts mežu pārstāvis, norādot, ka tieši šādi grants ceļi ir tie, kas karstās vasarās sagādā lielākos putekļus apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem.
"Tas visvairāk skar iedzīvotājus, bet, protams, arī nav mazsvarīgi, ka, uzlabojot šo rādītāju, uzlabojas arī satiksmes drošība."
Jau šobrīd ir iespējas mazināt ceļu putēšanu, to tradicionāli dara, izkaisot kalcija hlorīdu jeb vienkārši sakot – sāli. Tomēr sāls kaisīšana dabai nav draudzīga, tāpēc tiek testēts cits līdzeklis.
"Mēs pētām līdzekli, kas varētu būt efektīvāks, lētāks un kas nav mazsvarīgi no koksnes pārstrādes nācis," stāsta speciālists.
"Mums ir gan neatputekļots posms, mums ir posms, kas ir atputekļots, bet pēc tradicionālās tehnoloģijas un atputekļots ar šo lignosulfonātu."
Rīgas Tehniskās universitātes pētnieka pieminētais lignosulfonāts tiek izsmidzināts uz viena no meža ceļa posmiem. Lignosulfonāts tiek iegūts no koksnes, tāpēc tas ir viegli biodegradējams. Pētnieki tagad vēros, cik minētais, dabai draudzīgais līdzeklis spēj mazināt ceļu putēšanu.
"Skatīsimies gan putekļu daudzumu, gan kā tas līdzeklis uz ceļa uzvedas, saglabājas, kādā dziļumā izskalojas, kā ietekmē vidi – ļoti daudz parametru."
Lignosulfonātam ir līmei līdzīgas īpašības, tas smilti un granti padara viengabalainu.
Uz attiecīgā ceļa posma lignosulfonāts ir noliets jau vairākas reizes. Redzams arī efekts, grants ir tiešām saķepusi kopā un šķiet, ka ceļš tiešām neputēs.
Latvijas Valsts mežu pasūtītais pētījums turpināsies līdz nākamā gada pavasarim. Pētījuma secinājumi būs brīvā pieejā, tāpēc jauno pretputēšanas metodi varēs iepazīt arī pašvaldības, kuru teritorijā grants ceļi rada daudz putekļu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
