Ja skatās uz skaitļiem, valdībai nav pamata celt nodokļus, pauž profesore
"Ja skatās uz reāliem skaitļiem, neredzu nekādu traģēdiju, neredzu pamatu celt nodokļus šobrīd," intervijā "900 sekundēm" pauda Latvijas Universitātes profesore un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Vienlaikus viņa arī norādīja, ka nodokļu celšanas jautājums Latvijai aktuāls, ja nākamgad radīsies krīzes situācija, avārija, taču viņa aicina šobrīd "nemulsināt sabiedrību".
Iztirzājot sīkāk valdības ieceri par nodokļu pārskatīšanu, Šteinbuka norādīja, ka uzstādījums bijis nedaudz pilnveidot nodokļu sistēmu, lai veicinātu konkurētspēju un produktivitāti. "Vai tā nodokļu svira ir vispareizākais instruments, lai to veicinātu, par to mēs varam strīdēties un diskutēt. Manuprāt, tas ir viens no elementiem. Tik tiešām izrāvienu var panākt, nevis mainot nodokļus, bet paaugstinot produktivitāti, ražīgumu, tehnoloģijas, investīcijas, darbaspēka kvalitāti. Nav tādas nu ļoti parastas receptes, kā veicināt produktivitāti," sacīja Šteinbuka.
Viņa arī akcentēja, ka šobrīd "mums visiem vajag mieru". Pirms pieņemt lēmumu nodokļu jautājumā, tomēr būtu nepieciešams pavērot dažus vasaras mēnešus, kā sokas, īstenojot nodokļu ieņēmumus. "Pagaidām nevajag mulsināt sabiedrību, ka mums kaut kas obligāti tiks pacelts. Nākamajā gadā varbūt pie ļoti nelabvēlīgas attīstības, krīzes, avārijas, ka nu tad PVN varētu pacelt, ne šogad," savu redzējumu izklāstīja Šteinbuka.
Šobrīd satraukums ir par to, ka ekonomika Latvijā joprojām aug ļoti lēni, skaidroja profesore. Lēnā izaugsme negatīvi ietekmē ne tikai individuālo iedzīvotāju dzīvi, bet arī valsts budžetu. Tomēr Šteinbuka uzsver, ka labā ziņa ir tā, ka pusgada griezumā situācija ir krietni uzlabojusies, ja salīdzina ar aprīli. Viņa, gluži tāpat kā makroekonomisti un banku eksperti, uz nākotni raugās relatīvi cerīgi. Tiek prognozēts, ka otrajā pusgadā ekonomiskās izaugsmes situācija varētu uzlaboties.
Prognozētais nodokļu ieņēmumu plāns pusgadam nav izpildīts tikai par 2%. "Tā jau nav nekāda traģēdija. Pusgads ir tāds periods, kad varam izdarīt kaut kādus secinājumus. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis un arī uzņēmumu ienākumu nodoklis ir pārpildīts par gandrīz 6%, bet neizpildījās PVN neizpildījās pusgada laikā par apmēram tiem pašiem 6%," faktus izklāstīja Šteinbuka.
Latvijai draudīgākā situācijā gan varētu izveidoties, ja budžeta deficīts pārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta. Tādā gadījumā Eiropas Komisija varētu pret Latviju ierosināt speciālu budžeta deficīta pārkāpuma procedūru un atkarībā no secinājumiem var uzlikt sodu. Tomēr šādas procedūras tiekot īstenotas reti. Šobrīd no tādas baidās arī Igaunija – nākamgad, bet Latvijai tas pagaidām nedraud, uzsvēra Šteinbuka.
Patlaban nodokļu politikas jomā diskusiju objekts ir nodokļu sloga samazināšana nelielu ienākumu saņēmējiem -, ka varētu tikt mainīts neapliekamais minimums vai likmes. Tomēr tas atkal draud ar to, ka budžetā veidosies deficīts un netiks saņemti tik daudz ienākumu. Nepieciešami kompensējošie mehānismi.
Jautāt, vai nodokļu celšanas gadījumā visloģiskāk būtu celt PVN, kas jūnijā ieņemts ar uzviju, lai kompensētu jomas, kurās ir deficīts, Šteinbuka atbildēja – Igaunijā šāds solis īpaši lielu efektu nav devis.
"Ziniet, runājot par, piemēram, budžeta deficītu vai valsts parādu, Igaunija vienmēr bija paraugvalsts, jo Igaunijā valsts parāds procentos pret iekšzemes kopproduktu ir viens no zemākajiem Eiropā. Viņiem tas ir nedaudz virs 20%. Viņi ar šausmām domā, ka varbūt pēc 10 gadiem tas parāds varētu pieaugt par 10%, bet mums jau tagad ir virs 40%. Tas ir tas, no kā mēs varējām kādreiz mācīties. Tagad mēs vienkārši varam analizēt, vai PVN pacelšana Igaunijā deva milzīgu efektu. Šobrīd mēs to efektu neredzam."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
