Valdība ir pieņēmusi atbalsta pakotni iedzīvotājiem un uzņēmumiem aptuveni 650 miljonu eiro vērtībā. "900 sekundes" Kariņam jautāja, kā tas mijiedarbojas ar nodokļu politiku. Līdz šim debatēs no finanšu ministra Jāņa Reira izskanējis, ka nevar pazemināt nodokļus, jo jāapmaksā pabalsti. Taujāts, ko to komentē, Kariņš atbildēja, ka valsts nodokļu sistēmā pagaidām izmaiņas nav plānotas.
"Es teiktu tā, kamēr notiek karš Ukrainā un kamēr energocenas pasaules tirgū un Latvijā tik ļoti ir nosvārstījušās, neaiztiekam mūsu nodokļu sistēmu kā tādu, pagaidām."
Viņš skaidroja, ka nodokļu sistēmu krīzes laikā neaiztiek. Šādos apstākļos jādomā, kā iedzīvotājiem palīdzēt īslaicīgi, kā samazināt rēķinus, piemēram, īslaicīgi samazināt kādu nodokli vai maksu par apkuri. "Kamēr karš notiek, energocenas nosvārstījušās, neaiztiekam nodokļu sistēmu Latvijā," rezumēja Kariņš.
Taujāts, kā plānots palīdzēt mājsaimniecībām energokrīzē, viņš atgādināja – šim nolūkam paredzēta plaša atbalsta pakotne mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tajā skaitā plānots noteikt energocenu griestus centrālajai apkurei. Elektroenerģijas cenu kompensēšanai varētu noteikt cenu griestus pirmajām 50 kilovatstundām (kWh). Uz tiem, kam ir lielāki mājokļi, šis atbalsts neattiektos, bet viņi arī ir turīgāki, pauda Kariņš.
Viņš arī skaidroja, nosakot pietiekami augstus cenu griestus, cilvēki tāpat būs motivēti taupīt. Tiek strādāts pie konkrēta cenu griestu noteikšanas mehānisma. Kopumā mērķis ir papildināt esošo atbalstu bāzi, lai mājsaimniecībām neveidojas parādi un krīzes situācija Krievijas kara izraisīto seku dēļ.
Valdības pēdējais lēmums bija mājas apsaimniekotājam dot tiesības pazemināt ienākošo karstā ūdens temperatūru, bet Kariņš uzsvēra, ka apsaimniekotājiem ir jāņem vērā katras mājas dažādos apstākļus un paradumus. Tas jādara atbildīgi, nedrīkst pieļaut Legionelozes izplatību un ņemot vērā arī mājas iedzīvotāju vēlmes. Viņš teica, ka arī valdības lēmums samazināt apkures temperatūru šajā apkures sezonā līdz +19 grādiem nenozīmē, ka mājas apsaimniekotājus sodīs, ja nebūs +19 grādi. Tie drīkst pazemināt temperatūru līdz šim līmenim, bet tas ir jādara atbildīgi.
Komentējot mediķu Veselības ministrijas sarunas ar mediķu organizācijām par mediķu atalgojuma modeli, Kariņš teica, ka, cik zināms viņam, vairākums mediķu un piekrīt jaunajam algu modelim, neatbalsta streiku. Vien viena NVO nepiekrīt un dodas streikot. "Jaunais algu modelis padara caurskatāmāku algu izmaksu, kuram pie algas pieliek vairāk, kuram mazāk," skaidroja Kariņš. Pēc viņa sacītā, konkrēti zināt, cik lielas algas, kurā gadā kuram mediķiem būs, pateikt ir faktiski neiespējami.
Visbeidzot komentējot Latvijā spēkā stājušos aizliegumu nebūtiskiem mērķiem ieceļot Krievijas pilsoņiem, kas ir Baltijas valstu un Polijas reģionāls "risinājums", viņš teica, ka Latvija ilgstoši strādājusi pie šī jautājuma gan kopā ar Eiropas Savienības, gan tuvajiem kaimiņiem. "Baltijā panākta vienošanās, ka sakām nē ieceļotājiem, Somija tam nav pievienojusies, pārējā Eiropa vēl domā," viņš sacīja.
Kariņš pauda, ka Latvijas valdības interesēs ir saglabāt drošību valstī, ņemot vērā riskus – cilvēku plūsmu risku, karu un augsto iedzīvotāju īpatsvars Krievijā, kas atbalsta karu, Latvijas robežas ir slēgtas Krievijas pilsoņiem un tādas paliks.
Komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu par daļēju mobilizāciju, Kariņš teica, ka, viņaprāt, tas ir izmisuma solis, "Krievija Ukrainā cieš smagus zaudējumus, šis ir veids, kā kaut ko mainīt. Krievija līdz šai dienai nav novērtējuši ukraiņu vēlmi panākt savu, Ukraina karā uzvarēs," viņš pauda pārliecību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
