Kultūras ministrijā politiskās vadības maiņa. Kādas izmaiņas gaidāmas?

Komentējot izvirzītos mērķus, esot ministres amatā, viņa norādīja, ka "prioritāte ir saglabāt esošās labās iniciatīvas, kā arī ievest un stiprināt laikmetīguma dimensiju Latvijas kultūrā," kas nozīmētu sistemātisku un institucionālu atbalstu laikmetīgās mākslas jomai.

Tāpat Logina piebilda, ka "mērķis ir iet uz priekšu ar laikmetīgās mākslas muzeja stāstu, taču šis esot sarežģīts stāsts," tādēļ plašāk komentēt ieceres ministre šobrīd nevar.

"Laikmetīgās mākslas muzejs ir ne tikai telpas, mums jāsakārto arī satura jautājumi," piebilde ministre.

Savukārt vaicāta, kādas izmaiņas gaidāmas Kultūras ministrijā līdz ar politiskā vadības maiņu, viņa norādīja, ka sabiedrības saliedētības jautājumi būs tie, kuros ir sagaidāmas vislielākās ideoloģiskās atšķirības.

Viņa neizteicās par sava amata priekšgājēja Naura Puntuļa (NA) veikumu kultūras ministra amatā, taču norādīja, ka "Progresīvie" un Nacionālā apvienība (NA) laikam ir vienīgie politiskie spēki, kuri apzinās ministrijas nozīmi.

Runājot par sagaidāmajām izmaiņām nozarē, Logina atzina, ka "sabiedrības saliedētības jautājumi būs tie, kas iezīmēs lielākās atšķirības". Ministre piebilda, ka drīz viņas birojam pievienosies kolēģe, kura specializējusies tieši šajos jautājumos.

Lūgta nedaudz konkrētāk ieskicēt gaidāmās izmaiņas, Logina atbildēja, ka viņas mērķis būs pāriet no līdzšinējās "projektu pieejas" uz vairāk sistēmisku atbalstu. "Integrācija nav kaut kas tāds, kas notiek sporādiski un projektveidīgi, tas ir pamatīgs ikdienas darbs," skaidroja amatpersona.

Kā ziņots, Logina, kura iepriekš bija Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja direktore un Rīgas domes deputāte, kultūras ministres amatā tika apstiprināta pirms nedēļas notikušajā Saeimas balsojumā par uzticības izteikšanu jaunajai Evikas Siliņas (JV) valdībai. Pirms tam daudzus gadus kultūras nozari pārraudzīja Loginas pārstāvētās partijas "Progresīvie" ideoloģiskie pretinieki – NA.
Kā ziņots, 15. septembrī Saeimas vairākums apstiprināja Evikas Siliņas (JV) vadīto Ministru kabinetu, kurā pārstāvēta "Jaunā Vienotība" (JV), ZZS un "Progresīvie", savukārt JV iepriekšējie partneri – AS un Nacionālā apvienība – ir nonākuši opozīcijā.