Pārstādīt vai nocirst – kāds liktenis sagaida Rīgas autoostas sarkano ozolu?
Kāds ozols Rīgas centrā izraisījis strīdu starp autoostu un jaunās dzelzceļa stacijas cēlējiem. Autoostas vadība vēlas saglabāt gandrīz 60 gadus veco koku, kuru iestādīja tās kolēģi 1964. gadā. Savukārt tagad tas ir ceļā "Rail Baltica" būvniekiem, kuri mēģina saprast, cik izmaksātu ozola pārstādīšana. Savukārt iedzīvotāji sliecas atbalstīt koka saglabāšanu.
Pie vilcienu trokšņiem šis sarkanais ozols pieradis kopš savas bērnības. 1964. gada rudenī to iestādīja autoostā strādājošie darbinieki, stāsta "Rīgas starptautiskās autoostas" valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.
Pa šo periodu, kas ir vairāk nekā 50 gadu, ikvienu cilvēku, kas ir izbraucis ar autobusu no autoostas, ozols ir pamājis savus zarus, paskatījies un savā ziņā ir kļuvis par autoostas simbolu.
Ideju par ozola pārstādīšanu atbalsta arī Rīgas pašvaldība. Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvnieks pilnsabiedrība "BeReRix" neiebilst, gan uzsverot, ka šī pārstādīšana nebūs lēta.
"Tikai izcelt no zemes un uzlikt uz platformas maksā apmēram 20 000 eiro. Tos kabeļus pārvietot apmēram 8000 līdz 10 000 tūkstošus izmaksā. 5000 maksā kontakttīklu demontāža. Esam izstrādājuši vairākus risinājumus, kas varētu glābt šo koku. Arī esam cilvēki, arī to labprāt gribētu, bet esam racionālas būtnes un domājam skaitļu valodā, taču idejas ir, cerības ir," saka "BeReRix" Iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde.
"Es neticu, ka būvnieki, rēķinot un plānojot šo projektu, nebija aprēķinājuši, cik tāda ozola izrakšana maksātu. Līdz ar to arguments par milzīgu sadārdzinājumu īsti nav objektīvs, sevišķi ņemot vērā visa projekta izmaksas. Es ceru, ka šim stāstam būs laimīgas beigas," pauž "Rīgas starptautiskās autoostas" valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.
Sertificēts koku vērtētājs Edgars Neilands no uzņēmuma "Labie koki" vizuāli ar sarkanā ozola stāvokli ir apmierināts. Viņš ar savu komandu sāks sakņu izpēti, lai saprastu, vai šā koka pārstādīšana vispār ir iespējama: "Jo pazemē šī tehnoloģija nav tik labi izpētīta – vajadzētu saprast, kur tās saknes ir, neatrokot. Tad mēs ar gaisa lāpstu raksim un skatīsimies, vai tur ir papildu apgrūtinājumi. Un šajā projektā mūsu ainavu arhitekts strādā. Un es palīdzēju komandai pieņemt lēmumu, ka šis koks ir ainavisks, tas ir skaists! To vajadzētu saglabāt!"
Ir vairāki risinājumi, kur šo koku pēc tam varētu pārstādīt. Viena no koku ekspertu idejām būtu šo ozolu pārstādīt zaļajā zonā, kur tam būtu pietiekami daudz vietas un iespēja sveicināt autoostas darbiniekus un pasažierus.
Šobrīd ir divi galvenie jautājumi: vai šo skaisto ozolu vispār var pārstādīt un otrais – atrast tam vietu. Ja netālu no autoostas infrastruktūra to neļaus darīt, "Labo koku" komanda plāno to stādīt paši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
