"Pirmais tāds svinīgais izbrauciens ar pasažieriem būs maršrutā Rīga-Dubulti-Rīga. (..) Mums, protams, ir ierobežojumi Jelgavas līnijā, šobrīd notiek kontakttīkla modernizācija, bet kopumā elektrificētajās līnijās šie vilcieni sāks kursēt un pasažieri varēs sākt baudīt modernus, elektrificētus vilcienus. "
Viņš sacīja, ka patlaban Latvijā ir 18 jauno eklektrificēto vilcienu sastāvi, līdz gada beigām, tiek cerēts, ka būs 20. Kopumā paredzams, ka visi no ES fondu programmas līdzfinansētie tiks saņemti rūpnīcā, kur tiek avansēta puse cenas vērtības. Pēc tam tie Rīgā tiks nodoti "Pasažieru vilciena" īpašumā. Deviņi citi būs nākamgad. Visi, kuri nonāks Rīgā, uzreiz tiks likti uz līnijām.
Komentējot potenciālo risku, ka "Rail Baltica" ātrvilciens varētu iet Rīgai garām, Briškens teica, ka neatbalsta nevienu scenāriju, kas nenodrošina "Rail Baltica" integrāciju Rīgā, kas ir Latvijas lielākā aglomerācija. Patlaban viņš gatavo izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) apjomīgu ziņojumu, kurā skata scenārijus, kas paredz Rīgas integrāciju "Rail Baltica" maršrutā.
Pēc viņa teiktā, tiek veikta izmaksu ieguvumu analīze, projekta investīciju apmēra aktualizācija un ilgi slēptais lēmums politiskā līmenī, ka izmaksas ir radikāli pieaugušas, ir atklājies. Pilnā apmērā projektu līdz 2030. gadam īstenot nav ne Baltijas valstu, ne ES budžeta spēkos. Jāmeklē citi varianti, vismaz pirmajā projekta posmā no kaut kādām funkcionālām fāzēm jāatsakās, piemēram, no grantu finansējuma reģionālajām stacijām.
Briškens uzskata, ka šāda veida kopuzņēmuma padomes darba sanāksmju protokoliem ir jābūt publiski pieejamiem, lai būtu caurskatāmība lēmumu pieņemšanā. Lai sabiedrība redzētu, kā projekts attīstās. Satiksmes ministrs esot uzrunājis kolēģus Baltijas valstīs, lai šāda veida izmaiņas tiktu veiktas. Uz MK tiek virzīts informatīvais ziņojums, visticamāk, Satiksmes ministrijā tiks izveidota augsta līmeņa ierēdņa amata vieta, kur būs tiešs cilvēks, kas būs atbildīgs par "Rail Baltica" projekta koordināciju.
Komentējot, kā vērtē policijas rosinājumu palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu, lai cīnītos ar pārgalvīgiem šoferiem, Briškens teica, ka to kā ministrs atbalsta. Satiksmes drošība esot viena no viņa prioritātēm, un Latvija ir Eiropas lejasgalā uz ceļiem bojāgājušo skaita ziņā – vairāk nekā četras reizes vairāk nekā Zviedrijā un Norvēģijā, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju. Vien katrs ceturtais Latvijas šoferis uz ceļiem ievēro atļauto ātrumu, liecina CSDD statistika. Briškens pats iestājas par naudas sodu jau no sestā pārsniegtā kilometra ātruma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
