Ar zivju pētnieku Kasparu Abersonu esam uz Dobelnieku HES aizsprosta. Tā ir upe Mazā Jugla. Šeit tiek būtiski kavēta zivju migrācija uz nārstu vietām – šim šķēršlim tiek pāri mazāk par pusi zivju.
"Lašveidīgajiem ir grūti un nēģiem praktiski nav iespējami… Šis, kā mēs redzam, nav četrus metrus augsts monolīts betons, tas ir pietiekami neliels, to var atrisināt pietiekami vienkārši ar zivju ceļiem, turpinot HES darbību," stāsta zivju pētnieks.
Patlaban ir svarīgi aktualizēt šo šķēršļu un aizsprostu problēmu, speciālisti uzsver. To nojaukšana ir svarīga ne tikai zivīm, upēm un dabai.
Kaspars Abersons
BIOR iekšējo ūdeņu pētnieks
"Cilvēki daudz iegūst no sākoptas, tīras upes. Nevienam jau netraucēs, ka tur augšā nārstos lašveidīgās zivis un nēģi. Un varēs perspektīvā domāt par licencētas makšķerēšanas attīstīšanu vai tūrismu. Tas ir mīts un nejauks pieņēmums, ka, tikai kaut ko aizdambējot un palaižot pa cauruli, varam no dabas gūt labumu."
Šovasar nojauks pirmo šādu upju aizsprostu – Bejas dambi, kas atrodas uz Alūksnes upes.
Magda Jentgena Pasaules
Daba Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja
"Nojaucot Bejas aizsprostu, pie kā mēs strādājam, mēs atbrīvosim diezgan garo upes posmu. Šo aizsprostu likvidējot, upei būs iespēja plūst. Jo tas arī ir svarīgi, upe nav tikai zivju lielceļš. Upes funkcija ir transportēt gan sedimentu, gan dažādas organiskās vielas un dažādus dzīves organismus, ne tikai zivis."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Gan zinātnieki, gan vides aktīvisti ir sapratuši, ka aizsprostu nojaukšana ir lētākais, ātrākais un efektīvākais veids, kā atjaunot upes.
Likvidējot dambi, upe no jauna atradīs savu dabisko gultni un brīvo tecējumu. Zivis varēs migrēt un nārstot, ūdenī būs augstāks skābekļa daudzums. Šo iemeslu dēļ ir tik svarīgi atbrīvoties no šķēršļiem.
