Vai Žaporižjas kodolkatastrofas sekas būtu jūtamas Latvijā? Skaidro eksperte

Viņa norādīja, ka dienests izvērtējis dažādus scenārijus, kā arī starptautisko ekspertu teikto. Ņemot vērā Latvijas attālumu no Zaporižjas AES, ietekme būtu niecīga vai nebūtiska.

"Jāņem vērā mūsu attālums no šīs stacijas. Pie radiācijas negadījumiem attālums ir svarīgs. Mēs atrodamies aptuveni 1000 kilometru attālumā, tas ir daudz. Šajā situācijā mēs vērtējam, ja būtu kodolkatastrofa, šī ietekme būtu niecīga vai nebūtiska. Mūs varbūt sasniegtu radioaktīvās vielas, bet tas būtu tādā daudzumā, kas neietekmētu cilvēku veselību," paskaidroja Šatrovska.

Vienlaikus eksperte akcentēja, ka katrai AES ir veikts vērtējums par to, kāda varētu būt ietekme kodolkatastrofas gadījumā. Starptautiski izstrādātās rekomendācijas paredz, ka aizsardzības pasākumi tiek plānoti 300 kilometru rādiusā ap AES.

"Mēs atrodamies 1000 kilometru attālumā. Protams, mēs vērtējam šos riskus, skatāmies. Ir būtiski, lai sabiedrība ir informēta, lai nebūtu panikas. Svarīgākais ir saglabāt mieru un sekot līdzi informācijai," teica Šatrovska un norādīja, ka iedzīvotājiem Latvijā nav pamata satraukties.

Tāpat eksperte atgādina, ka Zaporižjas atomelektrostacijā reaktori ir apturēti un elektrību neražo. "Tas ir būtisks faktors. Tas nozīmē, ka pirms kāda laika nolemts apturēt reaktoru darbību, lai mazinātu šos riskus," pauda eksperte.

Iepriekš jau vēstīts, ka Krievijas spēki apsver iespēju sarīkot teroraktu Krievijas okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES), par kuras drošību bažas valda jau kopš pagājušā gada pavasara, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Izlūkdienesti ir saņēmuši informāciju, ka Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā – teroraktu ar radiācijas noplūdi. Viņi tam visu jau ir sagatavojuši," teikts sociālās saziņas vietnēs izplatītajā Zelenska paziņojumā.

Bažas par Eiropas lielāko AES, kas ir valdījušas visu Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā laiku, ir saasinājušās pēc tam, kad šomēnes krievi uzspridzināja Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu, kas nodrošināja arī kodolstacijas dzesēšanai nepieciešamo ūdeni.

Zaporižjas AES savulaik nodrošināja 20% Ukrainas elektroenerģijas patēriņa un turpināja darboties Krievijas iebrukuma pirmajos mēnešos arī pēc tam, kad martā to okupēja Krievijas karaspēks, taču septembrī elektroenerģijas ražošana tika pārtraukta.