Aptauja: 41% Latvijas iedzīvotāju šoziem paredz sarežģījumus rēķinu apmaksā

"Kantar" veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka no tiem, kam šoziem varētu būt sarežģījumi ar rēķinu apmaksā, 13% tam pilnībā piekrīt, 28% – drīzāk piekrīt.

Savukārt katrs otrais jeb 49% ir optimistiskāks un noraida to, ka viņu mājsaimniecībai varētu būt problēmas ar komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu, tajā skaitā 31% – drīzāk nepiekrīt, 18% – pilnībā nepiekrīt, bet 10% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Būtiskākās riska grupas, kuras kopumā biežāk nekā pārējie norāda uz potenciāliem sarežģījumiem šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus, ir iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem, cittautieši, bezdarbnieki, iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 500 eiro uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī, tie iedzīvotāji, kuri šobrīd īrē mājokli, kā arī tie, kuri kopumā ir atvērtāki jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām.

Pētījums liecina, ka taupības pasākumu ieviešana tiek uzskatīta kā viena no mājsaimniecības budžeta kontrolēšanas stratēģijām – absolūts vairākums jeb 81% Latvijas iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi mājsaimniecībā par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem, piekrīt, ka ir vērts veikt energoresursu un citu komunālo pakalpojumu taupības pasākumus, jo tas palīdz samazināt un kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas, tajā skaitā 34% – pilnībā piekrīt, 47% – drīzāk piekrīt.

Savukārt tikai 14% iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem savā mājsaimniecībā, nepiekrīt, ka energoresursu un komunālo pakalpojumu taupības pasākumi varētu samazināt un palīdzēt kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas, tostarp 10% – drīzāk nepiekrīt, 4% – pilnībā nepiekrīt, bet 6% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Vai mājsaimniecības ikdienā ievieš kādus taupības pasākumus?

Pētījums ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju energoresursu lietošanas paradumi ikdienā ir kļuvuši pārdomātāki – absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju – 93% – pēdējā gada laikā energoresursu un komunālo pakalpojumu cenu kāpuma dēļ ir izjutuši spiedienu mājsaimniecības budžetā un ieviesuši kādus taupības pasākumus – 32% mājsaimniecību savā ikdienā ir ieviesušas līdz trīs dažādiem taupības pasākumiem, 33% mājsaimniecību četrus līdz piecus taupības pasākumus, savukārt 28% ir ieviesušas sešus un vairāk pasākumus, un tikai 7% atzīst, ka viņu paradumi ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecība neveic nevienu taupības pasākumu.

Visbiežāk mājsaimniecības ir ieviesušas dažādus elektroenerģijas taupības pasākumus. Vairums norāda, ka ir pārgājuši uz energo efektīvāku apgaismojumu, piemēram, LED lampām un spuldzēm – 75% -, kā arī mājsaimniecībā ir notikusi elektroierīču lietošanas paradumu maiņa, piemēram, izejot no telpas, tiek izslēgta gaisma, tiek sildīts tikai nepieciešamais ūdens daudzums, tiek sekots līdzi elektrības cenai biržā un tai pakārtota elektroierīču lietošana mājsaimniecībā un tamlīdzīgi – 72%.

Divas piektdaļas jeb 42% mājsaimniecību elektrības patēriņa samazinājuma nolūkos ir arī iegādājušās augstākas energoefektivitātes klases sadzīves tehniku. Savukārt 8% mājsaimniecību ir uzsākušas elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam.

Mājsaimniecības aktīvi īsteno arī dažādus ūdens taupīšanas pasākumus. Vidēji divās trešdaļās jeb 62% mājsaimniecību ir notikusi ūdens lietošanas paradumu maiņa, piemēram, lieka ūdens netecināšana, savukārt 18% mājsaimniecību ir iegādājušās ūdens taupīgāku santehniku, piemēram, tualetes podu, kas taupa ūdeni, ūdens krānu, kas taupa ūdeni, ūdens taupīgu dušas sistēmu utt.

Mājsaimniecības piedomā arī pie siltuma enerģijas taupības un apkures izmaksu samazinājuma pasākumiem. Vairāk nekā trešajā daļā – 37% – mājsaimniecību ir notikusi siltuma enerģijas patērēšanas paradumu maiņa, piemēram, telpās tiek samazināta temperatūra, tiek izslēgta vai uzturēta minimāla apkure, esot prombūtnē utt. Nedaudz mazāk nekā trešā daļa – 31% – norāda, ka ir veikuši dažādus ar ēku un telpu siltināšanu saistītus pasākumus, tostarp nomainījuši logus. Savukārt 14% norāda, ka mājsaimniecībā ir pārgājuši uz lētāku apkures risinājumu.

Katra otrā mājsaimniecība jeb 51% pēdējā gada laikā ir uzsākusi vai aktīvāk šķiro arī atkritumus.

Pētījumu Komunālo pakalpojumu nozarē vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija "Kantar" veica laikā no 2022. gada 13. līdz 15. decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1100 Latvijas iedzīvotājus, tai skaitā 842 iedzīvotājus, kuri ir atbildīgi par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem savā mājsaimniecībā.