10 sievietes revolucionāres, par kurām nestāsta vēstures stundās

Nadežda Krupskaja

Daudzi šo sievieti zina vienkārši kā boļševiku revolucionāra Vladimira Ļeņina sievu, aizmirstot, ka viņa pati ir bijusi politiķe un revolucionāre. Tostarp N. Krupskaja bijusi Padomju Savienības izglītības viceministre laikā no 1929. līdz 1939. gadam.

Konstance Markeviča

Nacionālistu revolucionāre un sociāliste Konstance Markeviča (Constance Markievicz) piedalījās un virzīja Īrijas centienus pēc neatkarības, ieskaitot Lieldienu sacelšanos 1916. gadā, kurā viņai bija līderes loma. K. Markevičai vēlāk tika piespriests nāves sods, taču tas tika atcelts. Kā viens no iemesliem, ko minēja tiesnesis, revolucionāri apžēlojot, bija, ka viņa ir sieviete.

Tāpat K. Markeviča bija viena no pirmajām sievietēm, kas ieņēma ministres amatu, proti, Īrijas Republikā no 1919. līdz 1922. gadam viņa pildīja darba ministres amata pienākumus.

Petra Errera

Meksikas revolūcijas laikā Petra Errera (Petra Herrera) bija viena no sieviešu kareivēm – soldadera. Lai iekļūtu karavīru rindās un varētu cīnīties, viņa pieteicās ar vīriešu vārdu – Pedro Errera. Kā Pedro viņa iemantoja līdera slavu un cieņu. Vēlāk, kad atklājās, ka Pedro ir Petra, viņa tomēr netika virzīta ģenerāles amatam. Kā atbildi šim noraidījumam revolucionāre nodibināja savu sieviešu brigādi.

Nvanjeruva

Nigēriešu sieviete Nvanjeruva (Nwanyeruwa) piedalījās īsā karā 1929. gadā, ko nereti dēvē par galveno izaicinājumu britiem kolonijas perioda laikā Dienvidāfrikā. Tā dēvētais "Sieviešu karš" sākās pēc tam, kad viņas saimniecībai tika plānots uzlikt nodokli, lai arī tajā laikā sievietēm netika piemēroti nodokļi. Tas radīja plašus protestus, kuros iesaistījās aptuveni 25 tūkstoši reģiona sieviešu.

"Sieviešu kara" dāmas vēlējās panākt, ka sievietēm netiek piemēroti nodokļi, kā arī ierobežot britu neierobežoto varu. Rezultātā sieviešu stāvoklis krietni uzlabojās.

Lakšmi Sahgala

Lakšmi Sahgala (Lakshmi Sahgal) zināma arī kā Kapteine Lakšmi, kas vadīja Indijas neatkarības kustību un bija Indijas Nacionālās armijas virsniece. Vēlāk viņa kļuva arī par sieviešu lietu ministri.

Sofija Šolla

Vāciešu revolucionāre Sofijas Šolla (Sophie Scholl) bija viena no nevardarbīgās antinacistu kustības Baltā roze dibinātājām. Baltā roze cīnījās ar Ādolfa Hitlera režīmu, izplatot anonīmas skrejlapas un zīmējot grafiti. 1943. gadā viņa un citi studenti tika arestēti Minhenes Universitātē. Nacistu režīma oponentiem tika piespriests nāves sods giljotinējot.

Blanka Kanalesa

Puertorikāņu nacionālās kustības pārstāve Blanka Kanalesa (Blanca Canales) palīdzēja organizēt Sieviešu brīvību – politiskās Nacionālistu partijas sieviešu atzaru. Blanka Kanale bija viena no retajām sievietēm vēsturē, kas vadīja sacelšanos pret ASV.

Selija Sančesa

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši par revolucionāriem Fidelu Kastro un Če Gevaru, taču vien daži zina Selija Sančesu (Celia Sanchez) – sievieti, kas darbojās Kubas revolūcijas sirdī. Tāpat klīst baumas, ka tieši Selija pieņēma daudzus svarīgus lēmumus. Selija bija Fidela Kastro tuva draudzene.

Ketlīna Nīla Klīvere

Melnās panteras partijas (Black Panther Party) biedre Ketlīna Nīla Klīvera (Kathleen Neal Cleaver), bija arī šīs partijas preses sekretāre un partijas kampaņu organizētāja. Viņa bija viena no nedaudzajām tā laika sievietēm, kas iesaistījās politikā.

Asmā Mahfoza

Asmā Mahfoza (Asmaa Mahfouz) ir mūsdienu revolucionāre, kas piedalījās 2011. gada Ēģiptes protestos. Viņa internetā ievietoja aicinājumu citus pievienoties viņai protestos Tahira laukumā. Viņa tiek uzskatīta par vienu no Ēģiptes revolūcijas līderēm.