"Amerikāņu tehnika ir laba un lādiņu pietiek," situāciju frontē raksturo karavīrs Serhijs
Debesis šoreiz tīras – ienaidnieka acis jeb droni nav virs mums. TV3 Ziņas dodas uz pozīcijām pie artilēristiem. Blakus krievu iznīcinātajai "Marinkai" un 2014. gadā okupētajai Doneckai. Arī šeit situācija smaga. Okupanti sākuši aktīvāk uzbrukt. Nāk kolonnām. Tomēr karavīri atzīst – tehnika ir laba un arī lādiņu patlaban pietiek.
Šī vienība strādā ar ASV tehniku.
"Tehnika ir laba. Amerikāņu haubice "M109 PALADINS", 155. kalibrs, strādā kā snaiperis. Ja salīdzina ar padomju tehniku, tad šis ir ļoti labs ierocis. Var redzēt, ka nelieši "besās", bet nekas viņiem nesanāks. Jā, ir vietas, kur nākas atkāpties, bet šajā virzienā – ļoti karsti iet. Viņi kolonnām nāk. Mēs piesedzam 79. brigādi, desantniekus. Tur puišiem nāk virsū kolonnām. Pašnāvnieki. Labi, ka tagad ir lādiņi pietiekamā daudzumā. Smagi bija, kad amerikāņi deviņus mēnešus nevarēja pieņemt palīdzības paketi, tad sēdējām absolūtā lādiņu badā. Tagad paši redzat. Ir labi."
Pēc šaušanas tūdaļ jāskrien uz blindāžu, jo ienaidnieks var būt izskaitļojis vietu, no kurienes tikko šāva, un atlidot atpakaļ var ļoti ātri..
Šeit triekušies gan krievu iznīcinātājdroni, gan lādiņi. Par to liecina atlūzas un izdegusī zeme. Neilgi pēc darba virs mums parādās ienaidnieka izlūkošanas drons. Drošāk ir nokāpt pazemē.
Iedzeram kafiju, aprunājamies. Puiši šo laiku izmanto, lai sazinātos ar mīļajiem mājās.
Frontē visi pārsvarā no Ukrainas rietumiem un ir noguruši. Viņi atzīst, ka gribas mājās, taču, kā saka paši aizstāvji: ja nenoturēs okupantu šeit, Donbasā, tad krievi aizies arī līdz Ļvivai.
"Pilna mēroga karu es satiku pie Baltkrievu robežas. Pēc tam stāvējām Pripjatā, Čornobiļā, Irpiņā, Orihivā, Kuopjanskā, tagad Kurahovā. Ziniet, es biju pārliecināts, ka šis karš sāksies. Es agrāk Krievijā strādāju. Redzēju to attieksmi pret mums, es domāju, ka viņi šim jau gatavojās no 90. gadiem. Bez Ukrainas viņu impērija nebūs impērija. Bet drusku aplauzās. Paši redzat, kādi viņiem ir panākumi. Kijiva trīs dienās nesanāca, Lamanšu arī viņiem neredzēt. Nekas viņiem nespīd."
Par Krievijas spēkiem Serhijs saka: "Barbari. Neko citu nevaru pateikt." Redzot, kā iznīcina Ukrainas pilsētas, šauj ar raķešu lādiņiem pa civiliedzīvotājiem, mājām, slimnīcām, skolām. "Arī tas viņiem nepalīdz. Mēs pēc šiem triecieniem kļūstam vēl dusmīgāki. Mūs iebiedēt viņiem neizdosies. Es pats esmu no Ukrainas rietumiem, es esmu te – iedomājoties vien, ka viņi tiktu manā pilsētā. Viņi savējos nežēlo, iedomājieties, ko viņi izdarītu ar banderoviešiem?" teic karavīrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
