ANO: Covid‑19 sekas Latīņamerikā var radīt masveida badu

Līdzekļu trūkums līdz līmenim, kad iedzīvotāji vairs nevar atļauties ēdienu, varētu skart aptuveni 14 miljonus cilvēku. ANO ekspertu skatījumā, – runa ir par tādām valstīm kā Venecuēla, Peru, Brazīlija un citas.

Koronavīrusa ietekmē trūkumcietēju skaits ir četrkāršojies. Bīstamību rada fakts, ka, cilvēkiem no lauku reģioniem dodoties uz pilsētām, lai vismaz tur rastu līdzekļus izdzīvošanai, tiek pārkāpti karantīnas noteikumi, un tā saslimušo skaits tikai vairojas.

"Es nekad iepriekš neesmu mazgājis automašīnas. Taču tagad tas ir vienīgais veids, lai pabarotu bērnus," stāsta venecuēliešu imigrants Peru Rauls Montero.

Reģiona lielākajā valstī Brazīlijā šobrīd ir lielākais inficēšanās skaits pasaulē aiz ASV. Taču inficēto skaits strauji pieaug Peru, Čīlē, Meksikā, Venecuēlā un citur.

Darba vietu zaudēšana kombinācijā ar sausuma ietekmi reģionā ANO rada bažas, ka Latīņamerika varētu kļūt par vienu no visvairāk skartajiem reģioniem pasaulē. Pārtikas trūkums var sekmēt drošības situācijas pasliktināšanos.

"Covid-19 ietekme Latīņamerikā ir postoša. Jau līdz šim reģionā daudzas problēmas bija saistītas ar nabadzību, ekonomikas stāvokli, dažādām citām sfērām, taču Covid-19 šobrīd ir pāri visam. Mums šiem cilvēkiem ir jādod vismaz cerība, citādi varam saskarties ar politiskās sistēmas destabilizēšanos, milzīgiem migrācijas apjomiem un tamlīdzīgi," norāda ANO Pasaules Pārtikas programmas vadītājs Deivids Beislijs.

ANO valstu valdības aicina paplašināt to cilvēku loku, kuri kvalificētos sociālai aizsardzībai. Vienlaikus atšķirībā no Eiropas valstīm Latīņamerikas iespējas aizņemties vai kā citādi gūt līdzekļus ekonomikas atlabšanai ir daudz ierobežotākas.

Tiek prognozēts, ka negatīvā ietekme reģionā varētu būt daudz būtiskāka nekā Lielās depresijas laikā.