Nepārtrauktas apšaudes, ugunsgrēki un neizturams karstums – ar to šajās dienās jācīnās Ukrainas karavīriem. TV3 Ziņu žurnāliste Ieva Vārna devās pie Ukrainas aizstāvjiem, kuri tur Časivjaras aizsardzību.
Okupantu karaspēks cenšas spiesties no visām pusēm un virzīties uz priekšu Časivjaras pilsētā. Ukrainas aizsardzības spēki bremzē fronti un cenšas noturēt pilsētas aizsardzību, taču pēdējās 24 stundās okupantiem ir izdevies pavirzīties uz priekšu un sagrābt ciemu Kalinivka.
Situācija šeit frontē ir ārkārtīgi smaga, papildus intensīviem krievu uzbrukumiem šeit ir neizturams karstums.
Ukrainas Bruņoto spēku Artilēristu brigādes karavīrs Romāns norāda: "Šādā karstumā nav baigi viegli strādāt, ātrāk nogursti, ļoti slāpst, bet darbs ir jādara, darām tāpat, jo saprotam, ka ienaidnieks ir jāaptur un jāpalīdz kājniekiem. Atstrādājam, skrienam te, metam visu nost un aplejamies ar aukstu ūdeni, ja ir iespēja, taisām sev vasaras dušu."
Krievu haotiskās apšaudes aizdedzina laukus un mežus – šādos apstākļos ir grūti veikt uzdevumus, taču atpūtas šeit nevienam nav.
Šie karavīri pie Časivjaras veic uzdevumus ar padomju ražojuma haubici 2S1 jeb saukta arī par "gvazdiku". Tehnika ir veca, taču strādā labi. Saņemts uzdevums, un ekipāža gatavojas darbam. Taču tepat blakus ir ienaidnieka drons, darbs atceļas.
"Kad sākas uzbrukums, viņi paceļ acis, lai izskaitļotu mūs, no kurienes mēs strādājam, lai mūs iznīcinātu. [TV3 Ziņas: "Šobrīd viņi uzbrūk Časivjarai?"] Jā, ir pat tā, ka tu piecas reizes atskrien, esi gatavs šaut, un komanda atliekas, jo acis ir debesīs," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku Artilēristu brigādes karavīrs, ekipāžas komandieris Andrijs.
Karavīri saka – krievi šeit spiež uz masu, uzbrūk ar milzu dzīvo spēku un tehniku. Časivjara okupantiem ir stratēģiski nozīmīga, lai virzītos uz priekšu Donbasā, ko krievi cenšas okupēt jau 10 gadus.
"Vēl nesen es biju Časivjarā hospitālī, bet tagad – paskaties no augšas uz pilsētu… Tikko bija, bet tagad jau vairs tā vieta nepastāv. Časivjara ir nozīmīga kā stratēģiska augstiene, tad viņiem atveras jauni ceļi. Viņiem nav vajadzīga pilsēta, tikai virsotne, no kuras varēs iet tālāk uz Kostjantinivku, Kramatorsku un tā tālāk. Pašas pilsētas viņiem nav svarīgas. Ja no pusnakts līdz četriem rītā debesis ir puslīdz klusas, ar saules lēktu sākas," bilst Andrijs.
Šie karavīri ir no Rietumukrainas, citi tepat no Donbasa, kuru radinieki atrodas okupācijā vai ir pazuduši bez vēsts. Domas par to, ka Ukrainai būtu jāatdod krievu sagrābtās teritorijas – šeit neviens nepieļauj.
"Ar lielāko daļu savu radinieku no Mariupoles man nav sakaru, viņi ir pazuduši bez vēsts, gājuši bojā vai nogalināti, ir smagi ko pateikt. Iznīcina visu un visus. Vienkārši Ukrainu kā nāciju grib iznīcināt. Dzirdam, ka saka, ka vajag vienoties par kādām robežām – nedod dievs, tas notiks. Mums jau ir pieredze. Bija vienošanās un iesaldēts karš – pie kā tas noveda? Viņi sagrāba vēl vairāk mūsu teritorijas. Iesaldēsim vēlreiz? Lai viņi atjauno spēkus un iet atkal tālāk? Viņi nenomierināsies, kamēr mēs nebūsim iznīcināti, un tad jautājums, kur viņi ies tālāk," bilst Andrijs.
Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku Artilēristu brigādes karavīrs Romāns norāda: "Okupanti mūsu valstī pastrādā genocīdu, no zemes slauka mūsu pilsētas, iznīcina mūsu tautu. Gribu arī vienu lietu pateikt vīriešiem, kuri negrib iet armijā, – cīnīties par Ukrainu! Ja Krievija mūs okupēs, ticiet, Krievija jūs mobilizēs savā armijā un nāksies karot, bet tad jau ar citām valstīm, tas ir jāsaprot. Nav īstais brīdis, kad slēpties mammai zem svārkiem."
TV3 Ziņu žurnālisti un britu kara korespondentu karavīri pavadīja uz drošāku vietu tālāk no frontes, bet paši devās atpakaļ uz vietu, virs kuras bez apstājas paceļas melni dūmu mutuļi, lai turpinātu sargāt Ukrainas zemi un cilvēkus no krievu iebrucēju armijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
