Sekas karam, ko Krievija turpina Ukrainā, Moldovā ir acīmredzamas. Saka Moldovā dzimušais Jevgēnijs Koštejs, kura māte ir latviete.
"Noteikti mainījusies situācija Moldovā tāpēc, ka tas ir ļoti tuvu mūsu robežai, pirmkārt. Otrkārt, daudz cilvēku no Ukrainas atbrauca uz Moldovu. No sākuma bija nedroši, jā. Tagad, skatoties, kā situācija attīstās, palika nedaudz drošāk. Bet toties gribas, lai viss beigtos – jo ātrāk, jo labāk."
Bēgļu pieplūdumu, kā redzamākās izmaiņas, kopš kara sākuma, min arī Gundega Vāvere-Mikute. Viņa Kišiņevā dzīvo trīs gadus.
"Tas, kas ir, ir ļoti daudz Ukrainas numuri uz ielām redzami. Ir Ukrainas, kā saka, cilvēki. Ukariņu valoda šeit ir dzirdama. Bet es nedomāju, ka tas būtiski būtu ietekmējis tās ikdienas iedzīvotāju drošības situāciju," spriež Moldovā dzīvojoša latviete Gundega Vāvere-Mikute.
Viņa novērojusi, ka moldāvi ir ļoti atsaucīgi, sniedzot palīdzību ukraiņiem.
"Var uz vietas redzēt, ka moldāvi ļoti atbalsta ukraiņus – tos, kas šeit ir ienākuši. Gan dodot naktsmītnes, savās mājās uzņemot, gan ziedojot nepieciešamās lietas – apģērbu, ēdienu, un piedāvājot viņiem par brīvu koncertus vai futbola apmeklējumu. Atbalsts ir ļoti liels," saka Vāvere-Mikute.
Moldova ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm, bet kara dēļ tās ekonomiskā situācija kļuvusi vēl sliktāka.
"Kļuva grūtāk. Cēlās cenas, viss pārējais. Teiksim tā, situācija kļuva diezgan grūtāka nekā bija līdz tam. Ne tikai šeit, visā pasaulē," spriež Koštejs.
Bet papildu drošības riskus rada Piedņestra – lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais austrumu reģions, kas ir atšķēlies no Moldovas. Starptautiski neatzītajo, pašpasludināto "Moldovas Piedņestras Republiku" kontrolē Maskava un separātiskajā apgabalā pastāvīgi ir dislocēti aptuveni 2000 Krievijas karavīru, kas tur uzturas nelegāli.
Kad Krievija sāka pārgrupēt savu armiju, Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka krievi savus spēkus sāk aktivizēt Piedņestrā. Un, Kijivas ieskatā, tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka jābūt gataviem jebkādiem scenārijiem un provokācijām.
Moldovai, kas nav ne Eiropas Savienībā, ne NATO, ir ierobežotas iespējas, pašai saviem spēkiem stiprināt drošību. Šonedēļ pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, atzina Moldovas prezidente Maja Sandu.
"Mēs darām visu iespējamo, pieņemot lēmumus un rīkojoties, lai nodrošinātu mieru Moldovā. Bet, protams, risks pastāv, un mēs to apzināmies. Bet esošajā situācijā mēs neko daudz nevaram darīt, lai ievērojami mazinātu šos riskus."
Tikmēr Latvijas vēstnieka vērtējumā, kara dēļ moldāvi ir kļuvuši vienotāki.
"Droši vien, ka tie, kas bija stipri vairāk par to krievisko, es pieņemu, ka lielā mērā tas, iespējams, tā arī ir palicis. Jo arī tur notiek dzīvošana dažādās informācijas telpās. Bet, manuprāt, tas, ko mēs šeit novērojam, ka tā sabiedrība, kas līdz šim bija vairāk neizlēmusi, tās viedoklis aiziet daudz vairāk Ukrainas pusē, atbalstot Ukrainu vai atbalstot eiropeisko virzienu, domājot arī par Moldovas nākotni," saka Latvijas vēstnieks Moldovā Uldis Mikuts.
Pirms mēneša Moldova ir oficiāli pieteikusies uzņemšanai Eiropas Savienībā. Latvija to atbalsta un ir gatava turpināt sniegt palīdzību reformu īstenošanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
