ASV paziņo par plāniem pārskatīt militāro klātbūtni Eiropā
ASV aizsardzības ministrs, jeb, kā viņu dēvē Donalda Trampa administrācija, kara ministrs Pīts Hegsets, ceturtdien pats lūdza iespēju uzrunāt sabiedrotos sanāksmes atklātajā daļā vēl pirms slēgto diskusiju sākuma.
"Šodien paziņoju par sešus mēnešus ilgu ASV Kara departamenta pārskatu, kura laikā tiks izvērtēts Amerikas militāro spēku izvietojums un bāzes Eiropā. Tas var ilgt līdz sešiem mēnešiem, taču var noslēgties arī ātrāk. Sauksim to par NATO 3.0 pārskatu. Tā laikā tiks ņemts vērā ASV bruņoto spēku un Eiropas pavēlniecības vērtējums, kā arī notiks konsultācijas ar ASV Kongresu un mūsu sabiedrotajiem. Taču, lai nerastos pārpratumi – šī būs nopietna izvērtēšana. Tās mērķis ir panākt, lai NATO strauji un neatgriezeniski virzītos uz modeli, kurā Eiropa uzņemas galveno atbildību par sava kontinenta aizsardzību"-
Hegsets atkārtoti kritizēja Eiropas valstis par pārāk lielu paļaušanos uz Vašingtonu. Tāpat tika izteikti pārmetumi aliansei, kas tā neesot iesaistījusies ASV sāktajā karā pret Irānu., tātad, tulkojot Vašingtonas pārmetumus, nav atbalstījusi savu sabiedroto un nav bijusi uzticams sabiedrotais.
"Domāju, ka ir labi, ka viņš skaidri pasaka, ko domā un kā redz pašreizējo situāciju. Par šiem jautājumiem mums ir jārunā. Ir svarīgi atzīt, ka jau tagad tiek darīts ļoti daudz, taču vienlaikus jāsaglabā arī spiediens, lai progress turpinātos. Tāds kopumā bija viņa šodienas vēstījums par NATO, un tas attiecas arī uz šo pārskatīšanu. Runa ir par militāro spēku izvietojumu laikā, kad alianse būtiski palielina ieguldījumus aizsardzībā, īpaši Kanāda un Eiropas valstis, stiprinot NATO kolektīvās aizsardzības spējas."
Izdevums "The Washington Post" vēsta, ka ASV plāno samazināt daļu no militārajām spējām, kuras krīzes vai kara gadījumā būtu pieejamas NATO tepat Eiropā. Runa esot par iznīcinātājiem, izlūkošanas droniem, kara kuģiem un citām stratēģiski svarīgām spējām, kuras Eiropas valstīm īstermiņā būtu grūti aizstāt. NATO ģenerālsekretārs apstiprinājis, ka šīs izmaiņas stājas spēkā nekavējoties, vienlaikus uzsverot, ka tās skar ASV ieguldījumu NATO aizsardzības plānos, nevis pašreizējo amerikāņu karaspēka klātbūtni Eiropā.
"Francijas vēstījums šodien ir skaidrs – jā, mēs esam gatavi uzņemties lielāku atbildību un lielāku daļu no kopējā aizsardzības sloga. Taču to darīsim ciešā sadarbībā un koordinācijā ar ASV."
"Starptautiskā drošības situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta, tāpēc šī tikšanās ir īpaši nozīmīga. Viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem ir Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupa, kas apvieno 50 valstis, lai koordinētu atbalstu Ukrainai. (..) Vienlaikus tā ir iespēja kopā ar NATO sabiedrotajiem stiprināt alianses atturēšanas spējas. NATO jau vairāk nekā 70 gadus palīdz nodrošināt mūsu drošību, un tās nozīme šobrīd tikai pieaug."
Briselē ceturtdien viesojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš tikās ar NATO un Eiropas Savienības līderiem, kā arī piedalījās Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas jeb tā dēvētajā Ramšteinas formāta sanāksmē, kur uzmanības centrā – turpmākais militārais atbalsts Ukrainai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
