ASV pozīcija Ukrainas kara jautājumā kļūst arvien pretrunīgāka

Trampa pieeja karam risinājumiem Ukrainā joprojām ir grūti saprotama. Vienu dienu viņš mudina uz miera sarunām, nākamajā  asi kritizē bijušo ASV prezidentu Džo Baidenu par to, ka viņš savas prezidentūras laikā liedza Kijivai veikt triecienus Krievijas teritorijā, sakot, ka aizsardzība bez uzbrukuma ir ceļš uz sakāvi.

"Karā ir ļoti grūti, pat neiespējami, uzvarēt, ja nav iespējas veikt prettriecienu iebrucēja valstij. Tas līdzinās sporta komandai ar lielisku aizsardzību, kurai tomēr aizliegts spēlēt uzbrukumā — uzvarēt šādā situācijā nav iespējams! Tāds pats stāsts ir ar Ukrainu un Krieviju. Korumpētais un pilnīgi nekompetentais Džo Baidens neļāva Ukrainai patiesi cīnīties, tikai aizstāvēties. Kā tas beidzās? Katrā ziņā — šis karš nekad nebūtu sācies, ja es būtu prezidents. Nulles iespēja. Priekšā mūs sagaida ļoti interesanti laiki," klāsta Tramps.

Neilgi pēc šī ieraksta Tramps vēl publicēja attēlu, kurā redzams viņš pats pretī Putinam. Zemāk zem šī foto ir attēls, kas uzņemts 1959. gadā. Tajā redzams tā laika ASV viceprezidents Ričards Niksons un PSRS vadonis Ņikita Hruščovs. Kas domāts ar šo ierakstu, pagaidām ir grūti izskaidrojams, taču vēsturiskā bilde reiz kļuva par Aukstā kara laika Amerikas nostājas simbolu pret padomju spiedienu.

Bet aiz šiem skaļajiem paziņojumiem izskan bažas, kaASV prezidents tomēr atkāpjas no sava miera meklētāja lomas. Kā vēsta "The Guardian", atsaucoties uz neatklātiem avotiem amatpersonu vidū, Baltā nama saimnieks apsver domu vairs neiesaistīties Ukrainas un Krievijas divpusējo sarunu plānošanā, ļaujot valstu līderiem pašiem vienoties par tikšanos.

Mazāk pievilcīgu šo pozīciju dara arī ASV viceprezidenta Džeimsa Deiva Vensa izteikumi republikāņu iecienītā kanāla "Fox New" intervijā, kurā viņš veltījis ļoti glaimojošu retoriku Krievijas diktatoram, liekot domāt, ka ASV augstākās amatpersonas neizprot, ka sarunu galda otrā pusē sēž izbijis VDK aģents un kara noziedznieks.

"Esmu ar [Putinu] vairākkārt runājis pa tālruni. Patiesībā viņš ir daudz mierīgāks, nekā daudzi varētu gaidīt, balstoties uz Amerikas mediju sniegtajiem priekšstatiem. Viņš ir ļoti apdomīgs un ļoti uzmanīgs. Manuprāt, viņš ir cilvēks, kurš rūpējas par Krievijas interesēm – kā viņš tās redz. Viens no iemesliem, kāpēc viņš ciena ASV prezidentu, ir tas, ka viņš zina, ka prezidents rūpējas par Amerikas iedzīvotāju interesēm. (..) Prezidents ir gatavs sadarboties ar jebkuru, ja uzskata, ka tas palīdzēs sasniegt Amerikai svarīgu mērķi, un mēs visi esam vienisprātis, ka viens no šiem mērķiem neapšaubāmi ir pārtraukt cilvēku nogalināšanu," domā Venss.

Venss arī uzsvēra, ka Eiropai ir jāuzņemas lauvas tiesa Ukrainas drošības garantijās, bet Vašingtonai jāpaliek šo procesu atbalstītājas lomā.

Savukārt Volodimirs Zelenskis ir izteicis brīdinājumu saviem sabiedrotajiem – bez skaidrām Rietumu drošības garantijām sarunas ar Maskavu ir bezjēdzīgas. Viņš ir aicinājis ASV ieviest stingrākas sankcijas, ja Putins atsakās iesaistīties.

Tikmēr Maskava kļūst arvien nelokāmāka. Agresorvalsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kārtējo reizi ir paziņojis, ka Krievijai jābūt veto tiesībām jebkurā darījumā, kas skar Ukrainu, un atkārtojis nemainīgo tēzi par Zelenska leģitimitāti.

"Es ceru, ka, kad pienāks laiks parakstīt nākotnes vienošanās, būs atrisināts jautājums par to, cik leģitīma ir persona, kas tās parakstīs Ukrainas vārdā," paziņojis Lavrovs.

Šā brīža sausais atlikums ir skaudrs. ASV turpina spēlēt darījumu vedēju lomu, Ukraina pieprasa un sagaida skaidrību, bet Krievija nemainīgi vilcina jebkuru progresu. Bet karš turpinās.