ASV signalizē nogurumu no kara un aicina drīzumā panākt mieru
ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu solījums apturēt karu Ukrainā 24 stundās pēc stāšanās amatā netiks realizēts ne vienā, ne, kā izskatās, arī simts dienās. Pēdējie ASV administrācijas izteikumi liecina, ka pacietība tuvojas beigām, un tā varētu arī beigt pūlēties. ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, – ja tuvākajās dienās netiks panākts taustāms progress miera sarunās, tad Vašingtona varētu pārtraukt savus vidutājas centienus.
Galvenais ASV Valsts sekretāra Marko Rubio vēstījums par Krievijas sākto karu Ukrainā un tā izbeigšanu – šis nav mūsu karš un Vašingtonai sāk trūkt pacietība.
"Prezidents ir pavadījis 87 dienas savas valdības visaugstākajā līmenī, atkārtoti cenšoties izbeigt šo karu. Tagad mēs esam nonākuši līdz brīdim, kad mums ir jāizlemj un jānosaka, vai vispār ir vai nav iespējams [panākt mieru]," paziņoja Rubio.
Tiesa nav īsti skaidrs, vai Rubio ar savām piezīmēm domājis, ka ASV varētu tikai atteikties no centieniem panākt 30 dienu pamieru, kas šobrīd ir bijis Donalda Trampa galvenais mērķis, vai arī Baltais nams varētu vispār atmest ar roku Vašingtonas saistībām pret Kijivu.
Ja jūs nopietni vēlaties panākt mieru, mēs vēlamies jums palīdzēt. Ja tas nenotiks, mēs pievērsīsimies citiem jautājumiem, kas Amerikas Savienotajām Valstīm ir tikpat svarīgi, ja ne svarīgāki.
Tajā pašā laikā ASV viceprezidenta Džei Dī Vensa izteikumu tonis skan nedaudz cerīgāk. Viņš piektdien ieradās vizītē Itālijā un tiekas ar tās premjeri Džordžu Meloni. Abi vēl vakar tikās Vašingtonā pie prezidenta Trampa.
"Es vēlos informēt premjerministri par atsevišķām sarunām starp Krieviju un Ukrainu, kā arī par notikumiem, kas risinājušies pēdējo 24 stundu laikā. Mēs domājam, ka mums ir vairākas interesantas lietas, par kurām ziņot. Protams, privāti. (..) Bet mēs jūtamies optimistiski, ka, cerams, mēs varēsim izbeigt šo karu, šo ļoti nežēlīgo karu," teica Venss.
Tikmēr Baltā nama saimnieks pats, kas vēl nesen vainoja Ukrainas prezidentu Volodmiru Zelenski kara sākšanā pirms nu jau vairāk nekā trīs gadiem, tagad, šķietami, kārtējo reizi toni mīkstinājis. Viņš Zelenski vairs nevaino, bet arī īpašu patiku pret Ukrainas līderi neizjūt.
Es neuzskatu Zelenski par atbildīgu. Bet es neesmu gluži sajūsmā par to, ka šis karš sākās. (..) Es viņu nevainoju, bet es arī nevaru teikt, ka viņš ir paveicis vislabāko darbu. Es neesmu viņa liels fans. Es tiešām neesmu liels viņa fans.
ASV nebeidzamās nostājas maiņa Eiropā rada arvien pieaugošas bažas par Vašingtonas lojalitāti, ņemot vērā, ka tā aizvien omulīgāka jūtas Maskavas kompānijā. Arī pamiera jautājumā tā izrāda daudz lielāku pielaidību pret agresoru, nevis tā agresijas cietēju. Tāpēc vakar ASV, Ukrainas un Eiropas partneru starpā notikušās sarunas bija vien komata zīme turpmākā pamiera meklēšanas posmā.
"Eiropas, Ukrainas un ASV pārstāvji nākamnedēļ tiksies Londonā, lai turpinātu šīs diskusijas. (..) mēs ceram, ka pavisam drīz tiks panākts pilnīgs un visaptverošs pamiers bez nosacījumiem, kam ukraiņi jau ir piekrituši un kam, cerams, piekritīs arī Krievija," teica Francijas ārlietu ministrs Žans-Noels Barro.
Kamēr Vašingtona turpina censties panākt mieru par jebkādu cenu un jebkādiem kompromisiem, tikmēr Eiropā joprojām izturas piesardzīgi pret jebkādu darījumu, kas rezultātā varētu atalgot Krieviju ar Ukrainas zemi vai vājināt Kijivas aizsardzības spējas nākotnē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
