ASV un Ukrainas sarunas Saūda Arābijā. Vai abām valstīm izdosies atrast kopsaucēju?

Lai gan Zelenskis otrdien paredzētajās sarunās pats nepiedalīsies, viņa vizīte šajā valstī, kas uzņēmusies sava veida vidutāja lomu, nevarētu notikt svarīgākā laikā. Virsmērķis ir panākt, ka Ukrainā tiek rasts nevis miers par katru cenu, bet gan taisnīgs miers.

"Mēs turpināsim strādāt, lai panāktu miera iestāšanos. Es apmeklēšu Saūda Arābiju. Arī šodien mūsu komandu pirms tikšanās Saūda Arābijā ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir kļuvusi vēl gatavāka. Mēs ceram uz rezultātu. Un tas attiecas gan uz miera atjaunošanu, gan uz atbalsta turpināšanu," uzsver Zelenskis.

ASV un Ukrainas delegāciju sarunas pēc formāta būs līdzīgas tām, kurās pirms pāris nedēļām Savienotās Valstis runāja ar agresorvalsti Krieviju. Kopš tā laika Trampa administrācijas spiediens pret Kijivu kļuvis vēl brutālāks – sākot ar militārās palīdzības apturēšanu un beidzot ar nedalīšanos ar ārkārtīgi svarīgiem izlūkdienestu datiem, kuriem piekļuve gan, pēc Trampa teiktā, varētu tikt atjaunota.

"Mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka Ukraina nopietni sāk kaut ko darīt. Ziniet, es saku, ka viņiem nav kāršu. Patiesībā nevienam nav kāršu. Krievijai nav kāršu, viņiem nav. Tas, kas ir jādara, ir jāpanāk vienošanās un jāpārtrauc slepkavošana. Tas ir bezjēdzīgs karš. Un mēs grasāmies panākt, lai tas tiktu apturēts," stāsta Tramps.

Paredzams, ka otrdien Saūda Arābijā delegāciju galvenie sarunu punkti varētu būt par Kijivas ierosinājumiem panākt pamieru debesīs un jūrā, jo šādu uguns apturēšanu būtu daudz vieglāk ieviest un uzraudzīt.

No galda nav noņemts jautājums arī par darījumu Kijivas un Vašingtonas starpā par ASV piekļuvi Ukrainas derīgajiem izrakteņiem. Plāns to parakstīt Vašingtonā abu valstu prezidentu klātbūtnē izgāzās pēc strīda Ovālajā kabinetā.

Tiesa, nav skaidrs, ko tieši ASV būtu gatava piedāvāt apmaiņā pret piekļuvi tiem. Savienoto Valstu amatpersonas vien atzinušas, ka Kijiva esot "gatava virzīties uz priekšu" šajā jautājumā.

Kamēr Savienotās Valstis aizvien vairāk turpina gult Krievijas apskāvienos un kā rupors pastiprina agresora runas punktus, tikmēr Ukrainai aizvien jaunus teritoriju zaudējumus nākas ciest Krievijas Kurskas apgabalā. Tur Kijiva negaidītā operācijā pērn augustā ieņēma salīdzinoši plašas teritorijas, viens no operācijas mērķiem bija ieņemtās teritorijas pārvērst "apmaiņas valūtā" pret savām Krievijas okupētajām zemēm.

Taču Eiropas partneri turpina meklēt veidus, kā panākt lielāku neatkarību no ASV. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, reaģējot uz Trampa padomnieka Īlona Maksa ierakstu sociālajā medija "X", kurā tika pieminēta "Starlink" sistēmas iespējama atslēgšana Ukrainai, uzsvēra, ka par pakalpojumu maksā Polija un netieši norādīja, ka jebkādi draudi slēgt "Starlink" novedīs pie citu piegādātāju meklēšanas.

Masks vēlāk solīja neatslēgt Ukrainu no "Starlink" satelītu termināļiem, lai cik ļoti viņš nepiekristu Ukrainas politikai.