Atklājas detaļas par Tartu profesoru, kurš spiegojis Krievijas labā – viņš bija labi apmācīts

KaPo Morozovu aizturēja aizdomās par izlūkošanas darbību, kas vērstas pret Igaunijas Republiku, veikšanu un atbalstīšanu.

Sākotnēji detalizētākas ziņas par aizdomām pret Morozovu neatklāja ne KaPo, ne ģenerālprokuratūra, paskaidrojot, ka tas ir izmeklēšanas interesēs.

Taču nu intervijā TV3 Ziņām Igaunijā KaPo vadītājs Margo Pallosons norādījis – Morozovs strādājis vienā no Krievijas izlūkdienestiem. Kopumā to esot trīs, norādījis Pallosons.

Sāksim ar to – kam Morozovs strādāja?

Vjačeslavs Morozovs strādāja vienā no Krievijas izlūkdienestiem. Kopumā to ir trīs, viņš strādāja vienā.

Vai ir zināms, kā viņš nodeva informāciju un kā notika vervēšana?

Šobrīd mēs nerunāsim par vervēšanu. Mēs to vairāk vai mazāk zinām, bet precizējam apstākļus un sīkāk par to varēsim runāt kaut kad vēlāk.

Kā notika informācijas nodošana [Krievijai]?

Viņš informāciju nodeva dažādos veidos, viena no tām bija tikšanās Krievijā ar saviem aģentu menedžeriem.

Cik bīstama ir šī informācija, kas caur viņu varēja nonākt Krievijā?

Procesa gaitā mēs izvērtēsim, kāda bija šī informācija, kādu kaitējumu un drošības riskus tā radīja.  Taču jāņem vērā, ka no publiskiem avotiem savāktā informācija, ja tā tiek vākta pēc Krievijas specdienestu norādījumiem, ir bīstamība Igaunijas valstij. Jo pamatojoties uz to, tiek plānotas turpmākas izlūkošanas darbības, ietekmes un aktivitātes pret Igauniju.

Vai ir pamats uzskatīt, ka Morozovs bija apzināti izvēlēts cilvēks kādam lielākam plānam? Lai piekļūtu kādai informācijai vai citai personai?

Šobrīd nevaram apstiprināt ko tādu, bet atkal procesa gaitā noskaidrosim visus apstākļus un vēlāk varēsim sniegt plašāku informāciju.

Saprotams, ka nevarat precīzi pateikt, kā šo cilvēku pieķērāt vai, kas noveda līdz aizdomām, bet – kā tas izdevās?

Viņš patiesībā rīkojās ļoti uzmanīgi, profesionāli. Viņš bija labi apmācīts, bet teiksim tā, šajā gadījumā apsardzes darbinieki bija profesionālāki un spēja viņu notvert ar pierādījumiem.

Vai pašreizējā situācijā Igaunijai būtu jābūt gatavai, ka arvien vairāk cilvēku, arī mūsu augstskolās, varētu tikt savervēti strādāšanai Krievijas izlūkdienestā?

Krievija cenšas savervēt savus aģentus dažādos sabiedrības slāņos. Un atkal –  cilvēki, kuri turpina apmeklēt Krievijas Federāciju, tie ir paaugstināti apdraudēti, jo, tad Krievijai ar viņiem ir vieglāk manipulēt, piespiest viņus uz sadarbību.

Vai Igaunijas Drošības policija ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību cilvēkiem ar Krievijas pilsonību?

Igaunijā ir aptuveni 80 000 Krievijas pilsoņu. Mēs rīkojamies, pamatojoties uz precīzu informāciju.

Kā ziņots, šobrīd aizturētajam Tartu Universitātes profesoram Vjačeslavam Morozovam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Valsts prokurore Trīnu Oleva paziņoja, – izmeklēšanai ir pamats uzskatīt, ka, atrodoties brīvībā, Morozovs varētu izvairīties no kriminālvajāšanas vai turpināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

"Tāpēc mēs vērsāmies tiesā ar pieteikumu par apcietinājuma piemērošanu. Harju apriņķa tiesa piekrita prokurora vērtējumam un vīrietim piemēroja apcietinājumu uz laiku līdz diviem mēnešiem," viņa teica.

Morozovs bija Tartu Universitātes Šites institūta politoloģijas profesors. Šī institūta vadītāja Kristīna Tenisone Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR apstiprināja, ka pēc tam, kad Morozovam tika noteikts aizdomās turētā statuss, ar viņu tika pārtrauktas darba attiecības.

Saskaņā ar Igaunijas Zinātniskās informācijas sistēmas ETIS datiem Vjačeslavs Morozovs līdz 2010. gadam strādāja Sanktpēterburgas Valsts universitātē, bet pēc tam viņš bija saistīts ar Tartu Universitāti.

No 2016. līdz 2023. gadam viņš ieņēma Eiropas Savienības un Krievijas studiju profesora amatu Tartu Universitātē, bet no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 11. janvārim – starptautiskās politikas teorijas profesora amatu.