Aug spriedze pēc Krievijas apmelojumiem par uzbrukumu diktatora Putina rezidencei

Kremlis apgalvo, ka uzbrukumā Novgorodas apgabalā piedalījušies vairāk nekā 90 droni, un tas esot nopietns eskalācijas solis no Kijivas puses. Ukraina apsūdzības kategoriski noliedz, dēvējot tās par izdomājumu ar mērķi graut diplomātiskās sarunas.

Diktators Putins telefoniski sūdzējies ASV prezidentam Trampam par notikušo. ASV līderis publiski paudis neapmierinātību par eskalāciju, liekot noprast, ka jūtas gandarīts, ka apturējis raķešu "Tomahawk" piegādi Ukrainai, ar ko tā varētu sagraut mērķus Krievijas iekšienē.

Jautāts, vai viņu satrauc tas, ka iespējamais trieciens Putina rezidencei varētu izjaukt miera sarunas, Tramps saka: "Jā, man tas nepatīk. Tas nav labi. Es to dzirdēju šorīt."

Uz papildjautājumu, vai par to viņam informāciju nodevis Putins, ASV prezidents atbild: "Ziniet, kas man par to teica? Prezidents Putins man par to pastāstīja. Agri no rīta viņš teica, ka viņam uzbruka. Tas nav labi. Tas nav labi. Jūs zināt "Tomahawk"? Es apturēju "Tomhawk". Es to negribēju. Mēs runājam par, jūs zināt, delikātu laika periodu, bet šis nav īstais laiks. Viena lieta ir būt aizskarošam, jo ​​viņi ir aizskaroši. Cita lieta ir uzbrukt viņa mājai. Nav īstais laiks neko tādu darīt. To nevar darīt. Un es par to šodien uzzināju no prezidenta Putina. Es biju ļoti dusmīgs par to."

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Krievijas pozīcija pret Ukrainu tagad būs vēl bargāka, tādā veidā atbildot uz dronu uzbrukumu Putina rezidencei, tiesa gan, arī šodien krievi nav uzrādījuši nevienu pierādījumu, kas apliecinātu, ka tāds uzbrukums vispār ir bijis.

Tikmēr Polijas premjers Donalds Tusks nācis klajā ar paziņojumu, ka ASV ir paudušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantiju sniegšanā, ja izdosies noslēgt mieru starp Ukrainu un Krieviju.

"Pēdējo dienu galvenais rezultāts ir Amerikas deklarācija. Un tas, protams, ir kaut kas jauns, daži pat bija pārsteigti. Amerikas deklarācija ir par ASV gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantijās pēc miera noslēgšanas, tostarp par amerikāņu karaspēka klātbūtni, piemēram, uz robežas vai saskares līnijā starp Ukrainu un Krieviju. Tās ir diezgan skaidras deklarācijas, pirmās šāda veida deklarācijas. Redzēsim, cik konsekventi būs mūsu partneri pāri Atlantijas okeānam, bet tas dod cerību, ka šīs sarunas noslēgsies veiksmīgi," norāda Tusks.

ASV telekanāls "Fox News" publiskojis interviju ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurā viņš uzsver, ka nav nekādu ilūziju – Putins nevēlas, lai Ukraina pēc militārā konflikta atgūtos, un jebkādi Maskavas solījumi ir tikai veids, kā mazināt prezidenta Trampa spiedienu.

"Viņš var solīt lētu elektrību, bet mums viņu enerģija nav vajadzīga. Mēs jau esam par to samaksājuši pārāk augstu cenu, savu dzīvību cenu. Viņam vienkārši vajag veidu, kā sazināties ar Trampu. Es neredzu, ka Putins vēlētos mieru – publiski viņš saka, ka vēlas virzīties tālāk," vērš uzmanību Zelenskis.

Tikmēr Krievija turpina žvadzināt ieročus – agresorvalsts Aizsardzības ministrija publiskojusi videoierakstu, kurā redzamas vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu sistēmas "Orešņik" izvietošana Baltkrievijā. Kremlis draud, ka "Orešņik" raķetei vajadzēs tikai 11 minūtes, lai sasniegtu gaisa spēku bāzi Polijā, un 17 minūtes, lai sasniegtu NATO galveno mītni Briselē, turklāt raķeti varot aprīkot ar  kodolgalviņu.