Baltijas valstis nosoda Krievijas mēģinājumus pārrakstīt vēsturi, aizvācot piemiņas akmeņus Tomskā

Krievijas Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz 19. aprīli demontējušas staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli "Sēru akmens" Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem.

Tajā skaitā novākts 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, kuru veidoja mākslinieks Guntis Panders, un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: "Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem – latviešiem."

Piemiņas zīmes gan var noņemt, bet noziegums nav izdzēšams no vēstures – tā saka Tomskā, izsūtījumā dzimusī politiķe Sandra Kalniete.

"Tas galvenais motivators, manuprāt, ir saglabāt attīrītu "dižu" vēsturi, par dižo krievu tautu, kurai visa pasaule ir darījusi pāri un jebkas, kas var to aizēnot vai neatbilst Putina priekšstatam par ideoloģiju, tas tiek izdzēsts. Tā nav pirmā reize, kad autoritāri režīmi, diktatori tā rīkojas. Svarīgi atcerētos visu, lai nepieļautu kļūdas, kas vēsturē tiek pieļautas," saka Kalniete.

Tomskas apgabals kopš cara laikiem simtiem tūkstošu ļaužu bijis izsūtījuma un ieslodzījuma vieta, uz kurieni īpaši daudz cilvēku izveda tieši Staļina terora un represiju gados. Kad 1989. gadā pie bijušā cietuma sākās labiekārtošanas darbi, starp būvgružiem atrada cilvēku kaulus un pazīmes, ka tur atradušies masu apbedījumi, kas izvesti, likvidējot cietumu. "Sēru akmeni" un Piemiņas skvēru Tomskā, agrākā izmeklēšanas cietuma teritorijā atklāja 1992. gadā.

Notikušo nosodījušas Baltijas valstu ārlietu dienesta amatpersonas.

Diāna Eglīte

Ārlietu ministrijas pārstāve

Ārlietu ministrija uzsver, ka piemiņas akmeņu demontāža izgaismo mūsdienu Krievijā valdošo nostāju, kas attaisno padomju totalitārā režīma īstenotos noziegumus, tai skaitā kaimiņvalstu nelikumīgo okupāciju, necilvēcīgās represijas un masveida cilvēktiesību pārkāpumus pret šo valstu iedzīvotājiem, kā arī pieprasa Krievijas puses skaidrojumu par notikušo.

Savukārt Kalniete norāda: "Tas ir kā pīlei ūdens – Krievijai, jo viņa ignorē vēl smagākas lietas, pilnībā ignorē starptautiskās tiesības. Tā ir kā lipīga slimība, kas pielīp arī citām diktatūrām, jo arī tām nav izdevīgi ievērot starptautiskās tiesības."

Kopš iebrukuma Ukrainā, Krievijā iznīcināti vai bojāti vismaz 23 pieminekļi un piemiņas vietas represētajiem poļiem, lietuviešiem, igauņiem, latviešiem un citām nacionālajām grupām.  2024. gadā tika slēgts Maskavas Gulaga vēstures muzejs – oficiāli "ugunsdrošības" iemeslu dēļ – plānojot tā vietā izveidot ekspozīciju par nacistu noziegumiem pret PSRS, kamēr citviet Krievijā tiek uzstādīti jauni Staļina pieminekļi.