Jaunais autoceļš "Via Baltica" šķērso šauru zemes joslu starp Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, ko dēvē par Suvalku koridoru – vietu, ko NATO eksperti uzskata par vienu no iespējamajiem mērķiem, ja Krievija uzbruktu aliansei.
Atklāšanas ceremonijā uz Polijas un Lietuvas robežas piedalījās Polijas prezidents Karols Navrockis un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kuri uzsvēra, ka šis ceļš ir nozīmīgākais transporta un drošības koridors reģionā.
"Šim ceļam ir divējāds mērķis – tas stiprinās mūsu ekonomiku un uzlabos reģiona aizsardzības spējas," sacīja Navrockis, norādot, ka NATO spēki krīzes gadījumā varēs ātrāk pārvietoties, lai sniegtu palīdzību Baltijas valstīm.
"Via Baltica" maršruts ir 970 kilometrus garš – tas sākas Varšavā, šķērso Lietuvu, Latviju, Igauniju un beidzas Tallinā. Polijas posma būvniecība ilga vairāk nekā desmit gadus un izmaksāja apmēram 2,6 miljardus eiro, no kuriem gandrīz miljards nācis no Eiropas Savienības fondiem.
Ceļš ir daļa Eiropas maršruta E67, kas savieno Somiju ar Čehiju. Tajā iekļauta arī četru joslu automaģistrāle A5, kas savieno Lietuvas otro lielāko pilsētu Kauņu ar Suvalkiem Polijā. Daži "Via Baltica" ziemeļu posmi joprojām ir tikai divu joslu ceļi, un Lietuvas Satiksmes ministrija paziņojusi, ka tie tiks paplašināti turpmākajos gados.
Prezidents Nausēda uzsvēra, ka šis ceļš ir "brīvības, labklājības un drošības simbols", kas spēlē būtisku ekonomisku, tirdzniecības un loģistikas lomu, savienojot Baltijas valstis ar pārējo Eiropas tirgu.
Līdzās šim projektam tiek būvēta arī dzelzceļa līnija "Rail Baltica", kas savienos Tallinu ar Polijas robežu. Līnijas būvniecība sākta 2019. gadā, un pirmos posmus plānots atklāt līdz 2030. gadam.
Tomēr dzelzceļa projekts saskāries ar būtiskām aizturēm un izmaksu pieaugumu – sākotnējais budžets no 6 miljardiem eiro pieaudzis līdz 24 miljardiem, radot bažas Eiropas Komisijā, kas uzskata, ka izmaksas kļuvušas pārmērīgas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
