Baltijas valstu prezidenti brīdina: Kremlim Ukraina nav vienīgais mērķis
Tiekoties Igaunijas galvaspilsēta Tallinā, Baltijas valstu prezidentu darba kārtības augšgalā nedēļas izskaņā gaidāmais Eiropas Savienības līderu samits, kurā blokam jāpieņem lēmums – vai dot zaļo gaismu sarunu uzsākšanai par Ukrainas un Moldovas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Galvenais izaicinājums – pārliecināt Krievijas diktatora Putina tuvāko sabiedroto Eiropā Viktoru Orbanu, kurš šobrīd ir vienīgais, kas pateicis, ka neatbalstīs nedz sarunu sākšanu, nedz finansiālā atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikšanās laikā uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu. "Šobrīd esam kritiskā kara fāzē gan Ukrainai, gan visiem mums. Mēs visi gaidām lēmumus, kas tiks pieņemti Vašingtonā sakarā ar militāro palīdzību, Briselē par finansiālo palīdzību. Protams, arī gaidām lēmumu, par ko es ļoti ceru – tiks pieņemt lēmums sākt sarunas par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā," pauda Rinkēvičs.
Skaidrs, ka Ukrainas ceļš, līdz tā tiks uzņemta savienībā, būs garš un ilgs, taču sarunu sākšana ir ļoti nozīmīgs solis Ukrainai un nepārprotams signāls Maskavai.
Savukārt Igaunijas prezidents Alars Kariss atgādināja, ka tuvojas Krievijas prezidenta vēlēšanas, tādēļ ir svarīgi Krievijai skaidri norādīt, ka Eiropa ir vienota un Ukraina pieder Eiropas kopienai.
Es ļoti ceru, ka Ukraina saņems pozitīvu signālu, jo brīdī, kad esam kara kritiskajā punktā, ir ļoti nozīmīgi sūtīt pozitīvu signālu Ukrainas cietušajai tautai, smagi cietušajiem, bet varonīgajiem ukraiņiem. Mums ir jāuzņemas šī atbildība.
Vienlaikus lielus riskus rada strupceļš Vašingtonas varas gaiteņos. Ukraina jau paziņojusi, ka bez ASV palīdzības ir risks zaudēt karu. No Vašingtonas drošības dienestiem pagājušajā nedēļā atskanēja saucieni republikāņiem nenodarboties ar politisko šantāžu – jo Krievijas uzvara kaujaslaukā Ukrainā nozīmētu, ka Putins ies tālāk. Šos ASV paziņojumus šodien komentēja Baltijas valstu prezidenti.
Igaunijas prezidents Kariss aicināja neizdarīt pāragrus pieņēmumus: "Mums nevajadzētu izdarīt pat pieņēmumus, ka Krievija varētu uzvarēt šo karu, bet, ja tas notiktu – mēs visi esam briesmās, ne tikai Baltijas valstis, briesmās ir visa Eiropa, Rietumu pasaule. Tas ir tas, kas mums ir jāatgādina saviem sabiedrotajiem. Šis nav jautājums tikai par valstīm, kas robežojas ar Krieviju."
Lietuvas prezidents Nausēda bija pārliecināts, ka esošās grūtības tiks pārvarētas un Ukraina uzvarēs karā. "Pirmkārt, es par visiem 100% esmu pārliecināts, ka kaujaslaukā uzvara būs Ukrainas pusē, bet mums ir jāsaprot, ka šim režīmam – Kremļa režīmam – Ukraina nav vienīgais mērķis, šim režīmam ir daudz mērķu – starp tiem arī Baltijas valstis, Austrumeiropa. Mums ir darīšana ar ļoti bīstamu režīmu, un tieši tāpēc mums ir jāstāv vienotiem un jāturpina atbalstīt Ukraina līdz galam, līdz uzvarai. Un es ceru, ka tas tā arī būs."
Vienlaikus prezidenti bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm ir jāturpina stiprināt sava aizsardzība, lai apdraudējuma gadījumā varētu stāties pretī agresoram.
Arī mums ir jāmobilizē savi resursi, jāstiprina aizsardzība un otrs – jāturpina atbalstīt Ukrainai visos iespējamos veidos. Ja pat Krievija grasītos uzbrukt Baltijas valstīm – mēs esam gatavi cīnīties, mēs kopīgi stiprinām savas aizsardzības spējas, lai spētu stāties pretī jebkādiem izaicinājumiem.
Ja Eiropas līderiem neizdosies šonedēļ pārliecināt Ungāriju, atkārtota lemšana par sarunu uzsākšanu Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā atkārtoti tiks rīkota janvārī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
