Barselonas piekrastē pieaug satraukums par pludmaļu straujo sarukšanu

Katalonijas zeltainās pludmales, īpaši ap Barselonu, strauji sarūk. Turklāt tas notiek ne tikai vētru sezonā. Zinātnieki brīdina: piekrastes erozija dažviet "apēd" līdz pat metram smilšu gadā.

Jāteic, ka vietējiem tas nav tikai vides jautājums. Ģimenes, kas paaudzēm baudījušas vasaras pie jūras, baidās, ka jūra paņem ne vien smiltis, bet arī viņu bērnības atmiņas un dzīvesveidu. Spēcīgākas vētras, jūras līmeņa celšanās un īstermiņa risinājumi, kā smilšu uzbēršana, vairs nedod gaidīto efektu – daudzviet pludmales gandrīz vairs nav.

Andrē Absils

Montgatas pilsētas mērs

"Šīs pludmales sociālā nozīme nav saistīta tikai ar vietējiem iedzīvotājiem – tā ir svarīga arī cilvēkiem, kuri dzīvo pilsētās un ciemos iekšzemē. Pludmales ir viena no pēdējām patiesi demokrātiskajām telpām, kas mums vēl palikusi, un tām jābūt pieejamām ikvienam – visa gada garumā. Tas ir šīs problēmas galvenais aspekts. Tas nav tikai par pašvaldības zaudētajiem ieņēmumiem no stāvvietām, pludmales bāriem vai restorānu licencēm – galvenais ir tas, ka cilvēkiem varētu vairs nebūt iespējas šo vidi izbaudīt."

Gan zinātnieki, gan iedzīvotāji aicina uz izlēmīgu rīcību – jāveido aizsargmoli un jāiegulda ilgtermiņa infrastruktūrā, pirms jūras krasts neatgriezeniski mainās. Reģiona piekrastes pārvalde lēš, ka piekrastes stabilizēšanai nepieciešami vairāk nekā 60 miljoni eiro, taču darbi rit pārāk gausi.