Uz saturu

Bēgļu lielā skaita dēļ Vācijā problēmas ar izmitināšanas vietu trūkumu

Ukrainas bēgļu pieplūdums Eiropā strauji palielinās, tostarp Vācijā, kurā bēgļiem nākas braukāt no pilsētas uz pilsētu, līdz viņi atrod brīvu vietu, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzrādot Ukrainas pasi, bēgļi drīkst ceļot Vācijā bez maksas ar jebkuru vilcienu. Tā kā Berlīnes bēgļu centri pārpildīti, ukraiņiem ieteikts doties, piemēram, Minhenes virzienā. Uz peroniem kara bēgļus sagaida krieviski vai ukrainiski runājošie Minhenes iedzīvotāji. Kad Konstantīns pabeidz darbu, viņš kā brīvprātīgais nāk uz dzelzceļa staciju palīdzēt.

Konstantīns, Minhenes iedzīvotājs
brīvprātīgais darbā ar Ukrainas kara bēgļiem

"Viņiem nav naudas. Bēgļi pat nezina, vai būs ko ēst. Es cenšos šo satraukumu mazināt, norādot, kur dzelzceļa stacijā atrodas bēgļu kontaktpunkts palīdzības saņemšanai."

Labdarības organizācijas Minhenē sākotnēji domāja, ka tie būs pārdesmit bēgļu dienā. Taču, kad reāli atbraukušo skaits tuvojās pusotram tūkstotim diennaktī, viņiem visiem vairs nebija kur nakšņot. Ukraiņi aizņēma visas vietas pat Minhenes visās bezpajumtnieku patversmēs. Daļai nācās gulēt uz grīdas dzelzceļa stacijā. Tas šokēja Minhenes mēru. Jau nākošajā dienā steigā radīti kolektīvie izmitināšanas centri.

Gabriele Stārka-Angermeijere
labdarības organizācijas "Caritasverband Muenchen-Freising" valdes locekle

"Mums vajag izmantot tās ēkas un pieeju ukraiņu izmitināšanai, ar kurām Minhene sekmīgi risināja Sīrijas bēgļu krīzi 2015. gadā. Labi, ka mums ir šī pieredze. Būs vajadzīgas vēl daudzas izguldīšanas vietas, jo tuvākajās nedēļās ukraiņu skaits Minhenē turpinās palielināties."

Līdzīgi kā citās valstīs arī Vācijā slodzi ar izmitināšanu palīdz noņemt iedzīvotāji, īpašā vietnē piesakot savu mājokļu brīvās istabas. Tikmēr šī poļu ģimene stāv pie stacijā iebraucošā vilciena ar plakātu rokā – var uzņemt vienu bēgli vai mammu ar bērnu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Margreta
Minhenes iedzīvotāji

"Šī ir otrā reize, kad uzņemam bēgļus savā mājā. Palikusi vēl viena brīva istaba. Tas nav daudz, bet kaut vienam bēglim tas ir nozīmīgi."

Ja ir vietas īslaicīgai izmitināšanai, problēma – kur bēgļi dzīvos ilgtermiņā. Sākotnēji gan valsts iedod naudas pabalstu, bet ar to var nepietikt.

Klēra Ruminija, labdarības organizācijas "Caritas Muenchen" koordinatore, sociālā pedagoģe:
"Vai drīkstu strādāt? – ir viens no viņu pirmajiem jautājumiem. Tāpēc varasiestādēm ir operatīvi jāizsniedz vajadzīgās atļaujas. Viņu vēlme strādāt nozīmē, ka paši spēs arī apmaksāt dzīvesvietu."

Gabriele Stārka-Angermeijere
labdarības organizācijas "Caritasverband Muenchen-Freising" valdes locekle

"Šajā bēgļu krīzē pieredzam, ka daudzi pieaugušie ir tik spēcīgi psiholoģi traumēti, ka viņi nemaz gan nespētu uzreiz Vācijā sākt strādāt. Viņiem vispirms būs vajadzīgas nopietnas terapijas, lai spētu integrēties darba tirgū un paši par sevi parūpēties."

Daļa bēgļu gan cer, ka nevajadzēs iedzīvoties Vācijā pavisam.

"Vācijā tikai pārlaidīsim šo laiku, līdz Ukraina gūs uzvaru. Mēs atgriezīsimies Ukrainā," apņēmības pilna ir bēgle no Ukrainas Minhenē Katja.

"Paliksim te, līdz beigsies karš. Gribam atpakaļ mājās. Ir liels atvieglojums, ka svešā valstī brīvprātīgie un labdarības organizācijas visu izstāsta, palīdz ar norādēm. Iespēja paēst bez maksas mums šobrīd jau daudz nozīmē," apliecina ukraiņu kara bēgle Minhenē Aļona.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Minhenes dzelzceļa stacijā izvietotais kontaktpunkts ukraiņiem ir apliecinājums, kā vācieši atkal spēj solidarizēties palīdzības sniegšanā bēgļiem līdzīgi kā sīriešiem. Par ziedojumiem nopirktas zāles, higiēnas un citas preces, ēdiens. Citi nes pašu gatavoto ēdienu.

Bjorns
Minhenes iedzīvotājs

"Mazākais, kā es varu palīdzēt, ir divos katlos izvārīt zupu. Esmu drošs, ka Minhene spēs visiem palīdzēt ar dzīvošanu. Parastie iedzīvotāji iesaistās, piemēram, zvana viesnīcām un sarunā vairākas istabas bez maksas."

Vācijā izskan bažas, ka izmisušie ukraiņi ir viegli upuri cilvēktirdzniecības organizētājiem. Viņi draudzīgi piedāvā izmitināšanu pie sevis, bet patiesais mērķis var būt seksuālā ekspluatācija vai piespiedu darbs.

Gabriele Stārka-Angermeijere
labdarības organizācijas "Caritasverband Muenchen-Freising" valdes locekle

"Cilvēktirdzniecības risks ir liela problēma. Kolēģi no Berlīnes jau ziņojuši par aizdomīgiem gadījumiem, vervēšanas mēģinājumiem. Lai pasargātu šīs sievietes un bērnus, esam lūguši policijas papildu patruļas vakaros un naktīs pie bēgļu centriem un dzelzceļa stacijā."

Atsevišķās citās Vācijas pilsētās pašvaldību pārstāvji dodas klātienē pārbaudīt privātpersonu piedāvātos mājokļus un to īpašnieku piemērotību bēgļu izmitināšanai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm