Bosnijas un Hercegovinas centrālo daļu ir skāruši pamatīgi un strauji plūdi, kā arī tiem sekojošs zemes nogruvums.
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu valsts centrālo daļu skāra ekstremāli liels nokrišņu daudzums, kas rezultējās ar šīm postošajām sekām.
"Redzamais izsaka vairāk nekā tūkstots vārdu. Tā ir katastrofa. Man ir 66 gadi, pēdējo 50 gadu laikā es neatceros, ka kaut kas tāds būtu noticis. Diemžēl daudzi cilvēki ir zaudējuši dzīvības un tā ir lielākā traģēdija. Māju, ceļu, dārzu var atjaunot, bet cilvēka dzīvību – nē," saka vietējais iedzīvotājs.
Vietējie mediji vēsta, ka stihija varētu būt prasījusi aptuveni 20 cilvēku dzīvības. Glābšanas dienesti ziņo, ka daudzi vēl tiek uzskatīti bez vēsts pazudušiem. Viņi varētu būt vai nu iesprostoti zem gruvešiem vai arī aiznesti līdzi straumei.
"Oficiālais pazudušo skaits ir 10. Četri Konjicā un seši Jablanicā. Jablanicā mēs esam diezgan droši, ka zinām mirušo atrašanās vietu un sagaidām, ka tie tiks atrasti," saka reģionālās valdības pārstāvis Darko Juka.
Vissmagāk cietušās teritorijas ir Jablanica un tuvējā Konjica, abas atrodas netālu no galvaspilsētas Sarajevas. Šeit applūdušas mājas, iznīcināti ceļi un zemes nogruvumā aprakti veseli ciemati.
Glābšanas darbi vēl ne tuvu nav pietuvojušies beigām, turklāt atsevišķas teritorijas ir faktiski atdalītas un glābēju piekļuve tām nav iespējama.
Šīs kundzes vārds ir Alka. Zemes nogruvumā viņa zaudēja četrus savas ģimenes locekļus – brālis, viņa sievu un abu divus bērnus. Pašai izdevies izdzīvot par mata tiesu: "Nokāpjot lejā, redzēju, ka mana brāļa dēlu izvelk ārā mirušu. Viņš gulēja uz zemes – bija skaidrs, ka viņš ir miris."
Bosnijā šobrīd ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un dabas postažas smagāk skartajos reģionos, kur nedēļas nogalē bija paredzētas pašvaldību vēlēšanas, tās uz laiku atliktas.
Arī Bosnijai un Hercegovinai kaimiņos esošās Melnkalne un Horvātija ir piedzīvojušas plūdus, tiesa ar krietni mazākām un vieglākām sekām.
Eksperti norāda, ka pie tik ekstremāliem laikapstākļiem, kas tagad piedzīvoti Bosnijā un nesen bija redzami lielā daļā Centrālās un Austrumeiropas, ir vainojamas klimata pārmaiņas, tas ir, nokrišņu intensitāte palielinās, jo siltais gaiss satur daudz vairāk mitruma.
Šī vasara Balkānos bija arī viena no pēdējos gados karstākajām, visu reģionu bija piemeklējusi ilgstoša svelme, kuras dēļ piedzīvoti ne vien jauni temperatūru rekordi, bet arī sausums. Un tas visticamāk ir spēlējis arī savu lomu šajā stihijā, tā kā izžuvusī zeme apgrūtināja plūdu ūdeņu uzsūkšanos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
