Brisele plāno stingrākas nelegālo migrantu deportācijas; kritiķi saskata līdzības ar Trampa politiku

Briseles amatpersonas norāda, ka jaunais likums uzlabos migrācijas pārvaldību, ļaujot biežāk deportēt personas, kuras valstī uzturas bez atļaujas. Politiķi ir solījuši palielināt nelegālo migrantu deportāciju skaitu, ieviešot jaunu likumu, tomēr kritiķi to uzskata par stipri līdzīgu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas stingrajai imigrācijas politikai.

Jaunā regula ir daļa no plašākas ES patvēruma un migrācijas sistēmas reformas. Tā ļaus valstu iestādēm aktīvāk rīkoties, lai panāktu deportācijas lēmumu izpildi. Piemēram, varēs tikt veikti reidi cilvēku mājokļos un pārmeklētas arī citas telpas.

Likums paredz, ka cilvēki, kuriem dots rīkojums pamest valsti, bet kuri nesadarbojas vai mēģina izvairīties, var tikt aizturēti līdz diviem gadiem. Ārkārtas gadījumos šo laiku varēs pagarināt līdz pat 30 mēnešiem. Pašlaik maksimālais aizturēšanas termiņš ES ir 18 mēneši. Tie, kuri atsakās pakļauties deportācijas rīkojumam, var zaudēt pabalstus vai citus ienākumu atbalsta veidus.

Vēl viena būtiska izmaiņa – ES plāno izveidot tā sauktos "atgriešanas centrus" ārpus Savienības robežām. Tajos varētu turēt nelegālos migrantus, kamēr tiek organizēta viņu atgriešana dzimtenē. Par šādu centru izveidi jau notiek sarunas ar vairākām valstīm, galvenokārt Āfrikā.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta informāciju, aizturēšana būs iespējama arī nepavadītiem nepilngadīgajiem un ģimenēm ar bērniem, taču tikai "kā galējais līdzeklis" un "uz iespējami īsāko laiku, ņemot vērā bērna labākās intereses".

Personām, kuras tiks uzskatītas par drošības risku, var tikt piemērots mūža aizliegums ieceļot ES, salīdzinot ar pašreizējo maksimālo aizliegumu — 10 gadiem.

Eiropas Savienība cer, ka jaunie noteikumi palielinās deportāciju skaitu. Pašlaik tikai aptuveni piektā daļa cilvēku, kuriem nav tiesību palikt bloka valstīs, patiešām tiek nosūtīti atpakaļ uz savu valsti.

ES amatpersonas uzsver, ka likums palīdzēs labāk kontrolēt migrāciju. "Mums būs lielāka skaidrība, kas var ierasties, kas var palikt un kam ir jāaizbrauc," norādījis migrācijas komisārs Magnuss Brunners.

Kritiķi: iecere stipri līdzīga ASV politikai

Kritiķi savukārt apsūdz ES par ASV Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) prakses pārņemšanu, kas Trampa otrās prezidentūras laikā īstenojusi stingru un vardarbīgu kampaņu pret nelegālajiem migrantiem.

Eiroparlamenta deputāte Melisa Kamara uzskata, ka jaunais likums samazina cilvēku tiesības un padara migrācijas kontroli bargāku. Arī nevalstiskās organizācijas brīdina, ka tas var novest pie ģimeņu šķiršanas un palielināt risku cilvēku drošībai.

Savukārt Briselē bāzētās organizācijas pārstāve Silvija Karta uzskata, ka jaunais likums "pakļaus simtiem tūkstošu cilvēku kaitējumam un vardarbībai — no aizturēšanas līdz 30 mēnešiem, līdz ģimeņu šķiršanai un cilvēku nosūtīšanai uz valstīm, kuras viņi pat nepazīst".

Viņa piebilda: "Aiz Atlantijas mēs redzam vardarbību un bailes, ko rada ICE brutālā imigrācijas kontrole. Eiropai vajadzētu mācīties no šī modeļa radītā kaitējuma, nevis veidot savu versiju."

Savukārt likuma atbalstītāji uzsver – tas neattiecas uz tiem, kuri ES uzturas likumīgi vai jau ir saņēmuši aizsardzību. Tas paredzēts tikai tiem, kuriem nav tiesību palikt pēc visu procedūru izskatīšanas.

Jaunais likums vēl jāapstiprina ES Padomei un Eiropas Parlamentam, taču tas jau tiek uzskatīts par nozīmīgu soli, lai novērstu līdzīgu migrācijas krīzi kā 2015. gadā, kad Eiropā ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju.