Bulgārijā haoss pēc eiro ieviešanas – cenas kāpj debesīs, un krāpnieki steidz izmantot savu "zelta iespēju"

Kā viens no pārsteidzošākajiem minēts simita maizes cenas kāpums, raksta "Standartnews.com". Vēl 31. decembrī tā mazumtirdzniecībā maksāja 0,89 Bulgārijas levu jeb 0,46 eur, bet tikai divas dienas vēlāk jeb 2. janvārī cenu kāpums jau bija sasniedzis 1,19 levas jeb 0,61 eiro. Tas nozīmē, ka tikai 48 stundu cenu kāpums bijis 33%.

Eksperti norāda, ka šādu lēcienu nevar izskaidrot ar izmaksām, loģistiku vai inflāciju un tas izskatās pēc klasiska veida, kā "izmēģināt" tirgu pārejas haosā.

Vēl dramatiskās cenu kāpums Bulgārijā konstatēts picai, kas pasūtīta par 18,75 levām, bet cena pārrēķināta uz 36,67 eiro. Tas ir četras reizes vairāk nekā pareizā valūtas konvertācija pēc fiksētā kursā.

"Tā, iespējams, ir bijusi tehniska kļūda, bet šādā brīdī patērētājiem vajadzētu turēt acis vaļā," brīdina patērētāju tiesību aizstāvis Bogomils Nikolovs un uzsver, ka tieši pirmajās dienās pēc eiro ieviešanas šādas "kļūdas" varētu dārgi maksāt gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Negodīgi tirgotāji "iesit paši savos vārtos"

Cenu spekulācijas Bulgārijā gan neaprobežojas tikai ar pārtiku. Iedzīvotāji signalizē arī par strauju mājsaimniecības preču cenu pieaugumu interneta veikalos.

Piemēram, plastmasas uzglabāšanas kaste, kas 1. janvārī tika tirgota par 5,23 eiro, jau nākamajā dienā maksāja 10,22 eiro. Savukārt cita modeļa cena ir pieaugusi no 12 eiro līdz teju 24 eiro. Eksperti uzsver – šādam cenu lēcienam vienas nakts laikā nav nekāda sakara ar reāliem tirgus procesiem.

Nikolovs norāda, ka ar šādu praksi tirgotāji "iesit paši savos vārtos", jo cilvēki vienkārši pārtrauks pie viņiem iepirkties. Viņš arī atgādina par to, ka likums paredz nopietnas sankcijas par nepamatotu cenu pieaugumu un šajā gadījumā naudas sods var sasniegt pat 100 000 levas jeb vairāk nekā 50 000 eiro.

Nepatīkami signāli no banku sektora

Nepatīkami signāli Bulgārijā nāk arī no banku sektora. Kāds pilsonis ziņojis, ka, mēģinot iemaksāt kontā 1400 levas pēc 1. janvāra, viņš atklājis, ka banka izmanto citu kursu iepriekš fiksētā kursa vietā. Patērētāju aizstāvji vērš uzmanību, ka šādas atšķirības nav pieļaujamas.

"Pēc jaunā gada nevajadzētu būt kontiem ar Bulgārijas levām – tie tiek konvertēti automātiski. Ja iemaksājat levas skaidrā naudā, tad bankai ir pienākums tās apmainīt pēc oficiālā valūtas kursa. Jebkura novirze ir pamats tūlītējai trauksmei," uzsver Nikolovs un aicina cilvēkus pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas rūpīgi pārbaudīt čekus, dažādus finanšu izrakstus un cenas.

Krāpnieku "zelta iespēja"

Arī Bulgārijā ļoti aktuāla ir krāpnieku problēma, un eiro ieviešana šiem noziedzniekiem kļuvusi bezmaz vai par "zelta iespēju", raksta portāls "Dnevnik.bg".

Pašlaik visizplatītākā shēma ir šāda – zvana krāpnieks, kas izliekas par lielas finanšu iestādes darbinieku un apgalvo, ka valūtas konvertācijas dēļ ir nepieciešams "steidzami atjaunināt" bankas vai internetbankas kontu. Brīdī, kad viņš piekļuvis sava upura kontam, no tā tiek veikti dažādi neregulēti darījumi.

Daudzi no šiem zvaniem nāk no ārzemēm, lielākoties Pakistānas, un runātāji komunicē angļu vai lauzītā bulgāru valodā, kas ir skaidrs brīdinājuma signāls.

Periods, kurā vienlaicīgi apgrozībā atrodas gan leva, gan eiro, palielina viltotas naudas izplatīšanās riskus. Uz to īpaši cer krāpnieki un daudzi bulgāri pagaidām labi nepārzina eiro banknošu drošības elementus. Tiek brīdināts, ka noziedznieki izmantos cilvēku apjukumu, lai norēķinātos ar viltotu naudu.

Cenu "noapaļošana" uz iedzīvotāju rēķina

Dažas dienas pēc jaunā gada sākuma patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskā organizācija "Antispecula" saņēmusi ziņu par spekulācijām ar autostāvvietu cenām Plevenas pilsētas tirdzniecības centrā, raksta portāls "Novinite.bg".

Šajā autostāvvietā cenas drīzāk nevis "noapaļotas", bet dubultotas, un organizācija uzdod pamatotu jautājumu – vai tirgotāji zina, ka viena leva nav līdzvērtīga vienam eiro?

Pirmās dienas pēc eiro ieviešanas Bulgārijā skaidri parāda vienu – pāreja uz jauno valūtu nenotiks bez satricinājumiem, un patērētāju kontrole un aktivitāte būs izšķiroša, lai eiro nekļūtu par masu spekulāciju aizsegu.